"Skotijā no dūdām nekur nevar izvairīties, tā ir ļoti būtiska kultūras daļa," teic viens no Apvienotās Karalistes vadošajiem solo dūdiniekiem Roberts Džordans.

18. jūnija vakarā viņš būs solista godā "Latvijas koncertu" rīkotā Rīgas festivāla noslēguma koncertā "Mendelszona simfonijas un skotu dūdas", ko tiešraidē piedāvās arī "Klasika".  Kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga igauņu diriģenta Olari Eltsa vadībā viņš atskaņos Pītera Maksvela Deivisa opusu dūdām un orķestrim "Kāzas Orkneju salās ar saullēktu", kurā ir gan akadēmisks skaņuraksts, gan autentiski etnomūzikas elementi. 

Roberts Džordans bieži uzstājas kopā ar daudziem Lielbritānijas izcilākajiem orķestriem, kā arī piedalījies dažādos ierakstos BBC Radio 3 kopā ar Londonas simfonisko orķestri, BBC Velsas Nacionālo orķestri un BBC simfonisko orķestri. Kopā ar vadošajiem Lielbritānijas orķestriem koncertējis Armēnijā, Spānijā, Ķīnā, Singapūrā, Malaizijā un citās pasaules valstīs. 2018. gadā Roberts Džordans piedalījās “BBC Folk Prom” , ko pārraidīja nacionālajā televīzijā un “BBC Proms in the Park”, Haidparkā, uzstājoties 40 000 skatītāju priekšā.

Liene Jakovļeva: Prieks satikt un dzirdēt jūs Rīgā. Vai Latvijā viesojaties pirmoreiz?

Roberts Džordans: Jā, ir jauki šeit būt, bija plānots Rīgā viesoties jau iepriekš, bet pandēmijas dēļ nācās to atlikt. Šī ir skaista pilsēta.

Mūsu saruna notiek pirms mēģinājuma ar Sinfonietta Rīga, tāpēc nevaru vaicāt par jūsu saspēli un sadarbību, bet zinu, ka esat uzstājies kopā ar diriģentu Olari Eltsu.

Biju ielūgts Gdaņskā spēlēt kopā ar Baltijas filharmonisko orķestri. Nekad nebiju bijis Polijā, tā bija brīnišķīga pieredze, tāpat kā būt šeit.

Vai arī tur tika atskaņotas Pītera Maksvela Deivisa "Kāzas Orkneju salās ar saullēktu"?

Jā, jo patiesībā mūsu repertuārs ir diezgan ierobežots, bet šis ir brīnišķīgs opuss. Cerams, klausītāji tiks ierauti šajā stāstā.

Par dūdām mēs patiesībā zinām maz un vairāk tie ir stereotipi. Kas ir tas, ko mums pirms klausīšanās vajadzētu zināt par instrumentu?

Dūdas ir tradicionāls skotu instruments, kam pasaulē ir dažādas versijas un nianses. Tradicionāli dūdas spēlēja Lielbritānijas armijas spēki, pavadot karaspēku kaujā, lai iedrošinātu cīnītājus, jo dūdu skanējums ir visai skaļš.

Vai ir starpība starp koncertdūdinieku un tautas dūdinieku?

Jā, ir gan. Un šis

Pītera Maksvela Deivisa opuss ir sarežģīts ne vien dūdiniekam, bet arī orķestra mūziķiem. Komponists kā laikmetīgās mūzikas autors dod grūtus uzdevumus gan trompetēm, gan fagotiem.

Savukārt dūdas ir rakstītas citā skaņojumā, tā kā man nākas to pārslēgt no Sibemolmažora uz Lamažoru.

Te ir dažādi izaicinājumi, bet tas patiesībā ir tāds liels teātris, kad no zāles aizmugures es savā skotu tērpā ienāku un sāk skanēt dūdas. Un tad vēl jāklausās orķestris, jāseko diriģentam… Bet tas ir īsti teatrāls skaņdarbs.

Jūsu instruments ir koncertdūdas?

Jā, un tas saistīts ar skaņojumu, jo parasti dūdas spēlē it kā pašas no sevis.

Minējāt, ka repertuārs dūdām ar orķestri visai ierobežots.

Jā, pārsvarā spēlējam skotu tautas mūzikas aranžējumus. Bet šāds tieši dūdām un orķestrim radīts opuss tiešām ir unikāls.

Vai varat pastāstīt par savu tērpu? Vienmēr uzstājaties tajā?

Parasti publika tiešām redz mani šādi tērptu. Man mugurā ir kilts, tad priekšā ir sporren jeb somiņa un galvā milzīga cepure. Bet, kad es devos koncertturnejā uz Armēniju, lai tur kopā ar orķestri London Sinfonietta atskaņotu laikmetīgu armēņu komponista mūziku, tomēr biju tērpies akadēmiski melnā. Orķestrī arī bija ietverti tradicionālie armēņu instrumenti. Mans ietērps ir atkarīgs no mūzikas un vides.

Vai viens no instrumentiem bija duduks?

Jā, un arī okarīnas, didžeridū.

Vai esat kādreiz bijis Orkneju salās?

Jā, tās ir salas Skotijas ziemeļos. Tā ir ļoti izolēta sabiedrība, tur ir maz koku un daudz vēja. Tradīcijām tur daudz kopīga ar ziemeļu zemēm. Viņiem ir savs dialekts, sava valoda. Tas ir pusceļā starp Skandināviju, Skotiju un Lielbritāniju. Bet tā ir atsevišķa, sava kultūra.

Vai varam to dzirdēt arī Pītera Maksvela Deivisa mūzikā?

Mūzikā varēsim saklausīt atsauces uz Orkneju salu kultūru. Pīters Maksvels Deiviss iemīlēja šo vietu, iedvesmojās no tās dabas un kultūras,  pārvācās tur dzīvot. Un, rakstot šo mūziku, domāja par diviem saviem tur iegūtiem draugiem. Un, protams, par tradicionālajām kāzām, kas sākas ļoti formāli, bet tad ballīte uzņem apgriezienus un, kad lec saule, kalnos ieskanas dūdas. Šī ir ļoti skotiska mūzika.

Vai jūsu sajūtās ir atšķirība spēlēt šo skaņdarbu Skotijā un citur pasaulē?

Atceros, ka

ar BBC simfonisko orķestri devāmies uz Tālajiem austrumiem un spēlējām šo skaņdarbu Pekinā. Publikai nebija nekāda priekšstata par šīs mūzikas saistību ar Skotiju. Kad es zāles aizmugurē sāku spēlēt, publika bija tik pārsteigta. Reizēm reakcijas ir ļoti spontānas.

Vai tiešām Skotijā katrs zina, kas ir dūdas un kā tās skan?

Jā, Skotijā no dūdām nekur nevar izvairīties, tā ir ļoti būtiska kultūras daļa.

Vai zinājāt, ka savulaik arī Latvijā dūdas bija ļoti populārs instruments?

Kā jau teicu, pasaulē ir ļoti daudz dūdu versiju, jo pamatā tas ir vienkāršs, dabisks, skaļš un visai dominējošs instruments, svarīga Ziemeļeiropas kultūras daļa.

Mēs varam jūs dēvēt par koncertdūdinieku? Cik jūs tādu esat Skotijā?

Zināt, nekad nevienu neesmu saticis...

Esat vienīgais?

Jā, esmu vienīgais šāds solists.

Un kā jūs par tādu kļuvāt? Tas nāk no bērnības?

Bērnībā spēlēju dūdinieku ansamblī, kas bija visai ierasti. Tur kādi 15-20 dūdinieki kopā ar bundziniekiem soļo ielās. Un vēlāk jau kļuvu prasmīgāks, veiksmīgāks un tapu par solo mūziķi.

Esmu spēlējis gan ar tautas mūzikas grupām, gan kā solists konkursos. Es pat īsti neatceros, kad pirmoreiz uzstājos ar orķestri – droši vien atskanēja zvans: nāc un spēlē! Bet tas bija sen, esmu jau diezgan vecs.

Esat ne tikai mūziķis.

Jā, esmu arī Londonā bāzētā BBC koncertorķestra menedžeris. Visa mana diena aizņemta ar mūziķu, tiešraižu organizēšanu. Dienas ir mūzikas pilnas.

Kur nākamreiz skanēs jūsu spēlētās dūdas?

Man ir diezgan daudz starptautisku piedāvājumu. Augustā man jāspēlē ar orķestri Olborgā, Dānijā. Novembrī spēlēšu Oulu Somijā.