Šodien, 28. maijā, 85. dzimšanas dienā pieminam džeza mūziķi, saksofonistu un komponistu RAIMONDU RAUBIŠKO (1939-2000) – vienu no pagājušā gadsimta otrās puses džeza mūzikas leģendām, izcilu un azartisku mūziķi.

No viņa ierakstu klāsta šim vakaram Rūta Paula no Latvijas Radio fonotēkas ārā cēlusi Gunāra Rozenberga un Raimonda Paula džeza kompozīcijas.

Dzimšanas dienas atcerei veltīto lappusīti "Klasikā" ievada Gunāra Rozenberga Improvizācija par Dž. Gēršvina dziesmas "Vasaras laiks" tēmu ar Raimonda Raubiško saksofona solo.

Savulaik Raimonds Raubiško toreizējā Latvijas konservatorijā izmācījās klarnetes spēli profesora Eduarda Medņa klasē. Par džeza mūzikas nodaļu tobrīd neviens pat neuzdrīkstējās sapņot, visas prasmes tika apgūtas entuziastiskā pašmācības ceļā. Mūziķa, arī saksofonista un mūzikas žurnālista Artūra Sebra pētījumā lasām: "Studējot konservatorijā, Raimonds Raubiško paralēli sāka spēlēt dažādos estrādes ansambļos un paralēli klarnetei sāka apgūt arī saksofona spēli, jo esot bijusi ļoti attīstīta ballīšu spēlēšana dažādās vietās.

Dabūt saksofonu tajā laikā nav viegli, lai neteiktu vairāk. Raimonda radinieki no ASV atsūta viņam augstas kvalitātes instrumentu "Selmer". Tātad tajos laikos Raimondam Raubiško bija instruments kā nevienam. Vēlāk gan dīvainā kārtā tas tika nozagts.

Raimondu sajūsmināja arī Benija Gudmena klarnetes improvizācijas, patika Glena Millera orķestris. 50. gadu vidū viņš ar interesi radio klausījās estrādes sekstetu, kurā klarneti spoži spēlēja Gunārs Kušķis. Piedaloties deju vakaros, tika atskaņotas 30. gadu populārās svinga tēmas.

Nebeidzams azarts un muzicēšanas prieks Raimondu Raubiško pavadīja, spēlējot Rīgas Internacionālajā jūrnieku klubā un Ivara Mazura vadītajā Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas džeza orķestrī, ko tautā dēvēja par Armatūru.

Kādā intervijā Ivaram Mazuram Raimonds Raubiško atzinās: "Savu apzināto džeza karjeru esmu sācis tieši tavā sastāvā. "Armatūra" bija džeza kalve, gandrīz visi, kas spēlējuši nopietni džezu, ir izgājuši šo kalvi."

"Armatūras" saksofonu grupā līdz ar Raimondu Raubiško spēlēja Linards Bārenis, Ivars Birkāns, Gunārs Kušķis, Alnis Zaķis; trompeti – Aivars Krūmiņš, visu mūžu tuvs Raubiško draugs. Vēlākos gados sekoja darbs – vienlaikus aizrautīgs muzicēšanas prieks – Rīgas estrādes orķestrī, ko vadīja Egīls Švarcs, un toreizējā Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestrī, tagadējā Latvijas Radio bigbendā.

Rīgas estrādes orķestrī jeb kā to īsi sauca – REO – Vitālija Dolgova aranžējumos skanēja džeza klasika, bet, kā turpina Artūrs Sebris, "drīzumā džeza mūzika orķestrī sāka iet uz galu — pienāca estrādes dziesmu ēra. Šajā periodā, 1960. gadu vidū, arī Raubiško aizgāja uz REO, kuru tolaik vadīja Raimonds Pauls, kurš pats uzaicināja Raimondu uz šo kolektīvu. REO viņš ir spēlēja no 1968. līdz 1978. gadam. 1970. gados REO koncertturnejas ietvaros piedalās Prāgas džeza festivālā Čehoslovākijā. Tur Raubiško gūst starptautisku atzinību. Festivāla noslēguma koncertā viņš ir vienīgais no Latvijas mūziķiem, kuru uzaicina spēlēt Interdžezā — simboliskā bigbendā, ko veido Austrumeiropas labākie mūziķi. Šajā pat laikā firma Melodija izdod albumu REO džeza ritmi. Starp vadošajiem solistiem — tenorsaksofonists Raubiško. Mūziķa meistarība tiek pamanīta, un viņš saņem uzaicinājumu strādāt Latvijas televīzijas un radio orķestrī Aļņa Zaķa vadībā. Bigbenda vadošie solisti — Latvijas džeza zvaigznes".

1981.gada ierakstā skan Gunāra Rozenberga "Boogie – Woogie". Solisti – saksofonists Raimonds Raubiško un Gunārs Rozenbergs.

Latvijas PSR Televīzijas un radio estrādes orķestris – tagadējais Latvijas Radio bigbends – tika dibināts 1966. gadā. No 1968. līdz 1991. gadam to vadīja vijolnieks, komponists un aranžētājs Alnis Zaķis, kas arī uzaicināja Raimondu Raubiško šajā mūziķu sastāvā.

Uz Latvijas Radio bigbendu tika aicināts viss labākais REO zieds. Bigbendā priekšā jau bija Gunārs Rozenbergs, tur arī abi ar Raubiško tuvāk iepazinās un veidoja ciešāku sadarbību.

1990. gada ieskaņojumā skan Rozenberga kompozīcija "Bez nosaukuma". Pie taustiņinstrumentiem – Gunārs Rozenbergs.

Lielu aktivitāti Raimonds Raubiško sāka izrādīt, kad 1975. gadā durvis vēra ilgi gaidītais Rīgas džeza klubs. Kopš 1977. gada Raimonds Raubiško pats vadīja džeza kvartetu 2R + 2B, un pēc tā izjukšanas – džeza trio kopā ar kontrabasistu Ivaru Galenieku un sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu. Tas bija ļoti ražīgs saksofonista darbības laiks. 1982. un 1983. gadā Raimonds Raubiško tika atzīts par labāko PSRS tenora saksofonistu.

Negaidīts notikums mūziķa dzīvē notika 1984. gadā – tika pieņemts lēmums pie Latvijas filharmonijas dibināt Raimonda Raubiško džeza trio.

Mūziķa dēls Eduards Raubiško stāsta: "Cik atceros tēvu, viņš vienmēr taisījis savus ansambļus. Viņš negribēja būt viens un staigāt pa visādiem džemiem, kaut kur aiziet nozīmēties džemā un pēc tam iet mājās. Viņam vienmēr vajadzēja savu sastāvu. Tētis visu mūžu taisījis jaunus sastāvus ar jauniem mūziķiem."

Grupas nosaukums "Jazztet" bija izdomāts viltīgi, lai varētu sastāvu variēt. Tajā spēlējuši visi mūsu labākie džezmeņi: Bannihs, Boldarevs, Rozenbergs, Briežkalns, Galenieks, Madars Kalniņš, Viktors Avdjukēvičs, Raimonds Kalniņš. Arī jaunie – Viktors Ritovs, Andris Grunte, un pavisam jaunie – Ilona Kudiņa, Jevgēņijs Jaņins, Artūrs Kutepovs un Andrejs Jevsjukovs.

No Raimonda Raubiško spēles Radio bigbenda sastāvā skan vēl viena Gunāra Rozenberga kompozīcija "Diena aiz dienas", bet pēc tam – Raimonda Paula mūzika: "Ekspresija Nr. 4", "Baltā saule", "Blūzs" un "Mīlas rudens". Aranžējumu autors – Gunārs Rozenbergs.