Tiekamies ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docenti, ritmikas pedagoģi, Dr. art. Gintu Pētersoni, lai klausītājus tuvāk iepazīstinātu ar Emīla Žaka Dalkroza (Emile Jaques-Dalkroze, 06.07.1865-01.07.1950) personību.

Līdz pat mūsdienām nozīmīgumu nezaudējusī Žaka-Dalkroza ritmikas metode veidojusies 19.-20.gs. sākumā, kad daudzpusīgu izglītību guvušais (studējis Ženēvā, Vīnē, Parīzē, darbojies Alžīrā), idejām bagātais mūziķis (arī komponists, tobrīd jau Ženēvas konservatorijas profesors), savus novērojumus par ritma, elpošanas, kustību, improvizācijas u.c. vingrinājumu labvēlīgo ietekmi sāk virzīt zinātniskā gultnē.

Žaka-Dalkroza publikācijas, kā arī viņa paša veidotie teatralizētie iestudējumi, ar kuriem tiek apceļotas vairāku Eiropas valstu skatuves, sakāpina interesi par jauno metodi (kuras pirmsākumi patiesībā ietiecas Senajā Grieķijā), izraisot sprādzienveidīgu tās popularitāti visā pasaulē.

Par to, kā šī metode sasniedz Latviju un kļūst aktuāla arī Jāzepa Vītola pirms simt gadiem dibinātajā šībrīža Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kas noticis ar Žaka-Dalkroza savulaik dibinātajiem institūtiem Helleravā pie Drēzdenes un Laksenburgas pilī pie Vīnes, kur un kā šobrīd pasaulē satiekas Žaka-Dalkroza metodes iedzīvinātāji ikdienas praksē, - par to iespējams uzzināt Gintas Pētersones atraktīvajā un informācijas bagātajā stāstījumā.

Papildinājumam - arī mazliet (pārliecinoši var apgalvot – pirmoreiz!) Žaka-Dalkroza klaviermūzikas.