Pētera Vaska mūzika, kuras vadmotīvs ir pavasaris un kurā saklausāma plaša noskaņu amplitūda.

"Pavasara mūzika" no četrdaļīgā cikla "Gadalaiki", tapusi 1995. gadā ar apakšvirsrakstu Quasi una sonata Vestarda Šimkus ierakstā.

Autors stāsta:

"Pavasara mūzika ir Svenska Rikskonserter pasūtinājums. Tas ir maksimāli plašs sajūtu diapazons no cīruļputeņa līdz saullēktam mežā – ekstātiska sajūsma par neaptveramo Dieva brīnumu – pavasari."

Pēc koncerta Jaunās mūzikas festivālā Stokholmā 1996. gada oktobrī laikrakstā "Jaunā Gaita" apskatnieks Gunars Zvejnieks savukārt rakstīja: "Jau pirmais festivālā atskaņotais Vaska darbs "Pavasara mūzika" klavierēm ar savu neoimpresionistisko vieglumu un krāsu bagātību izraisīja lielu publikas atsaucību. Te atainota dabas atmoda, pavasaris, kas uzplaukst pēc tumšā ziemas perioda. Un kā daudzos viņa darbos, skaņās pavīd arī putni, bariņos spurgdami, šurpu turpu pārlidojot diskanta taustiņus."

Gunara Zvejnieka atziņām vēl pievienosim paša komponista teikto: "Daba ir viens no maniem galvenajiem inspirācijas avotiem.

Cik pasaule ir skaista! Katrs rīts, jaunas dienas mošanās ir liels, gaišs notikums. Un kā tad var iztikt bez putniem! Esmu vispār pārsteigts, ka putnu balsu imitācijas mūzikā sastopam tik maz, īpaši vēl ziemeļu zemēs ar viņu tiešo tuvumu dabai."

Daļa no Pētera Vaska "Pavasara sonātes" stīgu sekstetam, kas pabeigta 1987.gadā, komponistam tikko pārkāpjot četrdesmit gadu slieksni. Arī te emocionālā spriedze mijas ar apceri, nostaļģijas krēsla- ar gaismas virmojumiem. Spēlē Sandis Šteinbergs, Sanita Zariņa, Ula Ulijona, Zita Zemoviča, Ēriks Kifršfelds un Giedre Dirvanauskaite.

 

Klavierdarbs "Dzeguzes balss. Pavasara elēģija", kas tapis 2021. gadā un kura iedvesmas avots ir dzeguze. Pēteris Vasks saka: "Amatciemā, kur ir mūsu vasaras nams, ir daudz dzegužu. Brīnišķīgs putns. Ornitologu vidē par populārāko kūkojiena intervālu uzskata mazu tercu." Pēteris Vasks par savas dzeguzes pamatintervālu izvēlējies lielu tercu, taču viņa opusā vietumis pavīd arī mazā terca un kvarta. Un komponists atzīst: "Ļoti personiska stīga ievibrējas šajā skaņdarbā."

 

Ierakstā no pirmatskaņojuma Rēzeknē 2021.gadā Latgales vēstniecībā GORS - šī skaņdarba iedvesmotājs, pianists Reinis Zariņš.