Šodien 40. dzimšanas dienā sveicam klarnetistu un diriģentu GUNTI KUZMU – Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, Lielās Mūzikas balvas laureātu, aizrautīgu laikmetīgās un latviešu mūzikas interpretu, vērīgu un gudru mūzikas vērtētāju un regulāru raidījuma "Orfeja auss" viesi.

"Klasikā" klausāmies Gunta izvēlētos mūzikas ierakstus: fragmentu no Riharda Štrausa "Alpu simfonijas" ("Vīnes filharmoniķi" un Kristians Tīlemanis), trīs daļas no Olivjē Mesiāna Kvarteta Laika galam (Trio Fontenay un Eduards Brunners), Ernesta Šosona Andante un Allegro (Pols Meijers un Eriks Lesāžs) un Džona Adamsa City Noir (St.Paul Symphony un Deivids Robertsons).

"Visi četri manis izvēlētie skaņdarbi saistīti ar regulāru atgriešanos pie tiem," stāsta Guntis. "Divus klarnetes skaņdarbus es pats esmu spēlējis jau pirms daudziem gadiem, pat skolas laikā.

Ir tādi skaņdarbi, kurus tu nospēlē un noliec plauktā, un ir tādi, pie kuriem tu atgriezies atkal un atkal – vai nu spēlē, vai vienkārši atkal noklausies.

Līdzīgi ir arī ar šiem abiem orķestra darbiem, pie kuriem laiku pa laikam pat bez kāda redzama iemesla atgriežos un noklausos. Nekad tos neesmu pats diriģējis, bet abi man šķiet kā sava veida virsotnes simfoniskajā mūzikā."

Raidījumā Guntis arī skaidro, kādēļ viņu fascinē Kristiana Tīlemaņa diriģēšanas stils un Eduarda Brunnera klarnetes spēle, un kā viņš pats meklē līdzsvaru starp šīm divām lietām – klarnetes spēlēšanu un diriģēšanu: "Esmu definējis, ka tā ir viena lieta, ko daru – tā ir muzicēšana. Vismaz man pašam sev ir ļoti būtiski atrast laika plānošanas disciplīnu. Jo bez tās var aiziet pilnīgā haosā... Bijuši laiki, kad darbu bijis pārāk daudz, un apgūstamais repertuārs ir pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā... Iespējams, ka dzīvē jābūt arī tādiem posmiem, kad pārsvaru ņem kvantitāte. Es gan ceru, ka tas man vienmēr izdevies ar kvalitātes zīmi.

Laikam ejot, esmu secinājis: labāk daru mazāk, toties daudz vairāk iedziļinoties un izjūtot. Līdz ar to laika disciplīna ir ļoti nepieciešama.

Jo viena lieta ir klarnetes spēle, otra – partitūru apgūšana. Bet pati galvenā lieta ir pavadīt laiku ar ģimeni, lai nekļūtu tikai par nošu vergu. Jā, es ļoti cenšos atrast brīžus, lai vienkārši atlicinu laiku padomāt par to, ko daru. Tas man šķiet ļoti būtiski."