17. oktobrī sirsnīgus sveicienus 65. gadskārtā sūtām Amerikas latviešu komponistam Pēterim Aldiņam, kura mūžs ritējis rokrokā ar mūziku un kopā ar brāli Mārtiņu Aldiņu dibināto un vadīto ansambli "Kolibri", kura parādīšanās Latvijā folkloras festivālā Baltica – 88 Latvijā līdzinājās sensācijai.

Raidījumam, kas "Klasikas" viļņos skan komponista, multiinstrumentālista, diriģenta un pedagoga dzimšanas dienas priekšvakarā, dots nosaukums "Noķer mani, ja vari!",  jo tieši tāds nosaukums, tāpat kā labi zināmai filmai, ir vienam no Pētera Aldiņa  skaņdarbiem...

 "Man ļoti nepatīk moto ideja – jūtu, ka tas mani ietur šauros rāmjos. Vienīgais, ko varētu teikt, ir tas, ka pēdējā laikā ļoti cenšos saprast attiecības starp klusumu un skaņām," savulaik atzinis Pēteris Aldiņš.

Komponists dzimis Konektikutas štatā Amerikā. Viņa tēvs vadījis turienes latviešu kori "Rota", un tajā kopš jauniem gadiem iesaistījies arī Pēteris Aldiņš, savu muzikālo talantu un intereses ievirzot nopietnās studiju sliedēs: vispirms – komponista diploms Longija Mūzikas skolā Kembridžā, tad – maģistra grāds Kārnegija-Melona universitātē Pitsburgā, un visbeidzot - doktorantūra Bostonas universitātē, kur saņemta ASV autortiesību apvienības balva kā labākajam studentam un tiesības trīs gadus darboties šajā universitātē kā docētājam.

Taču aizvien aktīva ir arī Pētera Aldiņa interese par latviešu tautas mūziku! To gan Amerikas augstskolās nemāca, bet…ja darbojas Andreja Jansona vadītajā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī, tad tā ir tikpat kā otra augstskola. Tur tad Pēteris Aldiņš dzied un spēlē, pēc tam pats veido tautas mūzikas programmas un, vēl nebūdams 20 gadus vecs, pamanās vadīt vokāli instrumentālo ansambli "Putna piens".

Kā tā turpinājums 1976. gadā Bostonā top ārzemju latviešu vidē tik ļoti populārie "Kolibri", ko Aldiņš nodibina un vada kopā ar brāli Mārtiņu. Šī ansambļa repertuārā ir brāļu Aldiņu un citu ansambļa dalībnieku latviešu tautas mūzikas apdares. Deklamācija un dziedājums papildināts ar vairāku senlaiku tautas instrumentu – kokles, līkraga un āžraga skanējumu.

Muzikologs Arnolds Klotiņš novērojis, ka dažāda stila tautas mūzikas slāņu rustikālais skanējums Pētera Aldiņa latviešu tautas dziesmu apdarēs bieži saliedēts ar elektronisko instrumentu tembrālajām krāsām.

Viktors Baštiks par Aldiņa mūzikas valodu raksta šādus vārdus:

"Pēteris Aldiņš, liekas, vispilnīgāk atradis savu personisko stilu tautasdziesmu apdarēs, kas, vairoties no sentimentālām piedevām, dzīvi pulsējošos ritmos izceļ senču nesatricināmo dzīves spēku priekos un bēdās."

 Taču spilgti izteikts Pētera Aldiņa mūzikai ir arī romantiskais nervs.

***

Pētera Aldiņa 65. dzimšanas dienas priekšvakarā "Klasika" saņēmusi arī vēstulīti no komponistes Daces Aperānes, kurā viņa dalās savās atmiņās par Pēteri Aldiņu.

“Manas pirmās atmiņas par Pēteri Aldiņu saistās ar koklēšanu, kad 70. gados Pēteris un viņa brālis Mārtiņš spēlēja kokles gan kā solisti, gan kopā ar Bostonas ansambli “Putna piens” koncertos Ziemeļamerikā. Tanī laikā vienos “Kokļu svētkos” Bostonā un tad atkal 1975. gadā. X “Kokļu svētkos” Toronto piedalījos kā koklētāja, kopā ar Montreālas Koklētāju Daiņotāju ansambli.

Kā daudzi manas paaudzes latviešu mūziķi, biju ļoti aizrāvusies ar koklēšanu un visu kas saistījās ar latviešu tautasdziesmu un tautasmūzikas mantojumu. Atceros, kad pirmoreiz dzirdēju Pētera kokles spēli, cik es biju izbrīnā par to, cik viegli un ātri Pēteris spēja nospēlēt latviešu tautas dejas melodijas, kā arī improvizēt garas un smalki izstrādātas variācijas par latviešu tautasdziesmu tēmām.

Palika iespaids, ka viņa pirksti vienkārši lidoja virs stīgām! 

Manprāt, jau toreizejās Pētera unikālās un virtuozās kokles spēles īpašības ir arvien saklausāmas viņa apdarēs un oriģinālos darbos ansamblim "Kolibri".

Vienmēr esmu cienījusi Pētera Aldiņa niansētās un tēlainās solo dziesmas ar klavierēm vai instrumentālo ansambli, kuras bieži ir atskaņojusi dziedātāja Laila Saliņa. Pēteris spēj spilgti atspoguļot latviešu dzejnieku tekstus vairākos līmeņos savā mūzikā - gan izceldams atsevišķus vārdus ar spilgtiem muzikāliem motīviem, gan muzikāli veidodams dzejai attiecīgo, vispārējo noskaņu.

Ar lielu prieku un gandarījumu atminu daudzveidīgo muzikālo sadarbību ar Pēteri Aldiņu visos sešos Latviešu Jaunatnes Dziesmu svētkos Kanadā un ASV no 1975. līdz 1987. gadam, kā arī visās trijās jauno mūziķu nometnēs Kanadā, kuras rīkoja Jaunatnes Dziesmu svētku padome no 1985. līdz 1990. gadam.  Jaunās paaudzes koristiem Pētera kora dziesmas uzreiz iepatikās un koklētāju ansambļiem bija prieks spēlēt dziesmu izsmalcinātos pavadījumus.  Pēteris bija virsdiriģents visos Jaunatnes dziesmu svētkos, diriģēdams savas apdares. Viņš dziedāja basa balsi Kopkora koncertos un svētku 24 balsu plašā kamerkorī.

Pētera kulturāli nozīmīgais un radošais darbs ansamblī "Kolibri" tika atzinīgi novērtēts 1991. gadā ar piešķirto PBLA KF Goda balvu ansamblim "Kolibri", kuru Pēteris Aldiņš tanī laikā arī vadīja.

Ansamblis "Kolibri" saņēma arī otru PBLF KF apbalvojumu -  Krišjāņa Barona balvu par savu 2009. gadā izdoto kompaktdisku “Kolibri atskatās.”

Savā recenzijā par minēto disku rakstīju: “Kolibri dziedātāju un instrumentālistu izsmalcinātā interpretācijā Mārtiņa un Pētera Aldiņa meistarīgās latviešu tautas mūzikas apdares izceļas visā savā tembrālā krāšņumā.  Bieži rodas iespaids, ka Aldiņa brāļu virtuozi spēlētās pasāžas mirdz kā saules stari vai kā sidraibainas lietus lāses.”