Novembris ir laiks, kad skanēt Mārtiņa Brauna "Daugavai" – kora poēmai, ko savulaik pirmatskaņoja Ivara Bērziņa koris "Sindi putnu dārzs" un kas daudziem saistās ar tām dziesmām, kuras pirmoreiz skanēja Valmieras teātra izrādē – Valentīna Maculēviča iestudējumā, kas tapis Latvijai nozīmīgajā 1988. gadā.

Toreiz no skatuves skanēja Raiņa "Sērdieņu dziesma", kuru viņš uzrakstīja 1916. gadā Kastaņolā, liekot tajā vārdus "Zeme – tā ir valsts".

Izrāde – sauciens. Izrāde – dievkalpojums. Izrāde – rituāls. Izrāde – rekviēms tautai. Svēta izrāde, kas rakstīta ar sirds asinīm. Izrāde, kurā aktieri, turot rokās sarkanbaltsarkano karogu, slīga ceļos.

2017. gada raidījumu "Klasikā" – Dinas Dūdiņas-Kurmiņas veidotu un veltītu šai izrādei ciklā "100 Latvijas pirmizrādes", "Klasikas" interneta arhīvā aizvien varat noklausīties.

Silvija Radzobe toreiz sacīja: ""Daugava, tāpat kā "Lāčplēsis" un "Dievs, Tava zeme deg", pieder maģistrālajiem un ļoti nozīmīgajiem 1988. gada darbiem, kas vārdos un skaņās atspoguļoja to, par ko cilvēki sapņoja, pēc kā alka. Tāpēc varam teikt, ka teātris šajos darbos bija tik tuvu kopā ar skatītāju, kā pēc tam reti kad." 

1997. gadā Mārtiņa Brauna poēmu "Daugava" ieskaņoja diriģents Farhads Stade ar savu kori "Pali" un Rīgas vokālo grupu, no Valmieras teātra aicinājis aktieri Valdemāru Karpaču un solistu, kurš "Daugavā" dziedāja ar "Sindi putnu dārzu" – Niku Matveju. Un pats Mārtiņš Brauns – tuvu kopā ar dziedātājiem, klausītājiem, Raiņa dzejā un pats savā mūzikā...