Turpinām leģendārajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam atvēlēto piemiņas nedēļu, atceroties viņu 80. dzimšanas dienā. Šajā pārraidē skan viņa veikti ieraksti ar Dvoržāka, Štrausa, Ravela un Mālera mūziku, atmiņu stāsti intervijās un lieliskā Amsterdamas Concertgebouw orķestra spēle.

Svinīgajā ceremonijā Amsterdamas Concertgebouw zālē 2004. gada 28. septembrī izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons saņēma pasaulslavenā Karaliskā Concertgebouw orķestra galvenā diriģenta zizli. Viņš bija tikai sestais diriģents un otrais ārzemnieks izvēlīgā orķestra tobrīd 116 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Vienu no pasaules ievērojamākajiem orķestriem Mariss Jansons vadīja līdztekus ne mazāk spožajam Bavārijas Radio orķestrim Minhenē, par kura galveno diriģentu viņš kļuva 2003. gadā.

"Jansona personā esam ieguvuši unikālu pasaules klases diriģentu, kurš jau izcili pierādījis, ka spēj iet dziļumā un skart klausītāju sirdi," - tā viņa stāšanos pie galvenā diriģenta pults toreiz vērtē orķestra ģenerāldirektors Jans Villems Lūts. "Jansons interpretē partitūras ar pilnīgu atdevi un izmanto savu pieredzi (..). Viņš prot uz skatuvēs radīt neticamu pārdzīvojumu (..). Nākamajos gados viņa vadībā tikai debesis būs Karaliskā Concertgebouw sasniegumu augstuma mērs," cerībās dalījās orķestra altists Rolands Krāmers.

Karaliskā Concertgebouw orķestra zizli Marisam Jansonam nodeva Nīderlandes kultūras ministre Medija van der Liāna, piedaloties Latvijas vēstniecei Nīderlandē Baibai Laizānei, kura aģentūrai LETA sacīja šādi: "Gaisā bija patiesi neparastas emocijas. Orķestris uz skatuves skaņoja instrumentus un gaidīja diriģentu. Samta priekškaru rotāja diriģenta portrets, bet sānu malā — plakāts Welcome, Mariss!"

Pats Mariss Jansons uzrunā pirms mēģinājuma izteicās, ka ir laimīgs par reto iespēju strādāt ar lielisku orķestri lieliskā zālē. Savukārt mūziķi ar sajūsmu uzņēmuši Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā viņa izteikto vēlmi — atvest orķestri vieskoncertos arī uz Latviju.

Un šī ideja tika realizēta jau pavisam drīz. Kā liecina Amsterdamas Concertgebouw zāles koncertu arhīva izraksti, 2004. gada rudenī, sākot darbu pie šī orķestra, Mariss Jansons strādā ar Riharda Štrausa simfonisko poēmu "Varoņa dzīve", Artūra Onegēra Trešo simfoniju, Dmitrija Šostakoviča Piekto simfoniju un Pētera Čaikovska Sesto.

2006. gada maijā Latvijā risinājās Viņas Majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses valsts vizīte, kuras ietvaros Rīgā pirmo reizi ieradās Karaliskais Amsterdamas Concertgebouw orķestris un tā galvenais diriģents Mariss Jansons.

Ja atceramies, Latvijas Nacionālā opera bija mūziķu pārpildīta, lai klausītos orķestra un diriģenta atklāto mēģinājumu rīta pusē, bet pēcpusdienā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Marisam Jansonam tika pasniegta Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesora zīme, kas ir liels gods akadēmijai un patīkams gandarījums maestro. Turpat akadēmijā maestro un viņa dzīvesbiedrei Irinai tika pasniegtas Latvijas Republikas pases par īpašiem nopelniem valsts labā.

Viņas Majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses valsts vizīti vainagoja koncerts Latvijas Nacionālajā operā – ar Johannesa Brāmsa Pirmo simfoniju un Riharda Štrausa svītu no operas "Rožu kavalieris", ko ierakstā fiksējuši arī Latvijas Radio skaņuvīri.

"Diriģēšana, bez šaubām, ir grūta lieta. Lai to pilnībā apgūtu, jāsasniedz septiņdesmit gadi," savulaik sacījis izcilais austriešu komponists un diriģents Rihards Štrauss. Taču šo spriedumu jau 1983. gadā veiksmīgi noraida 39 gadus vecais Mariss Jansons, kurš diriģēšanu apguvis pie Nikolaja Rabinoviča, Ļeņingradā, papildinoties pie Hansa Svarovska Vīnē un Herberta fon Karajana Zalcburgā. Marisa pirmais un, iespējams, visnozīmīgākais skolotājs diriģēšanā bijis viņa tēvs Arvīds Jansons, kura simtgades jubilejas koncertā Rīgā, 2014. gadā, Mariss Jansons atskaņoja Antonīna Dvoržāka Devīto simfoniju. 

Amsterdama un Gustavs Mālers ir nesaraujami lielumi, par to Mariss Jansons stāstījis vairākās intervijas, arī  sarunā ar Gundu Vaivodi, atklājot savu personisko pieredzi, pirmo reizi sastopoties ar Gustava Mālera mūziku, kas bijusi acumirklīga un nebeidzama mīlestība.

Strādājot Amsterdamā, vairāki Marisa Jansona dzīvie koncertieraksti ir ne tikai fiksēti, bet arī izdoti īpašā izdevniecībā, kurai dots nosaukums – RCO Live- Karaliskā Concertgebouw dzīvie ieraksti, kas ir jaunākā un lielākā no simfonisko orķestru pašizdotajām izdevniecībām. Sērija aizsākusies jau 1990. gadā, bet Marisa Jansona ierakstus viņa galvenā diriģenta periodā no 2004. līdz 2015. gadam šai sērijai atlasījis bijušais orķestra čellists Daniēls Esers un Nīderlandes Radio mūzikas producents Lodevijks Kolleta, izmantojot gan Nīderlandes sabiedriskās apraides tīkla arhīvus, gan arī BBC, Deutschlandradio un Rundfunk Berlin-Brandenburg arhīvus. Šajā sērijā iekļauti tie skaņdarbi, kas visvairāk asociējas ar Marisa Jansona un Amstredamas Concertgebouw sadarbību, kā arī kādi īpaši reti ieskaņojumi – piemēram, Sofijas Gubaiduļinas, Edgara Varēzes un Luīsa Andrīsena skaņdarbi, ko diriģējis Mariss Jansons.

No Gustava Mālera minētajā kolekcijā atradīsim Pirmo, Otro, Trešo, Ceturto, Piekto, Septīto un Astoto simfoniju, taču līdzās Māleram ir arī citi, piemēram, Moriss Ravels, no kura Jansons programmās bieži iekļāva gan simfonisko "Bolero" un svītu no baleta "Dafnīds un Hloja", gan arī simfonisko La Valse.

Pie Nīderlandes orķestra, ko daudzi mūzikas kritiķi pelnīti dēvē par vienu spēcīgākajiem un izcilākajiem Eiropā, diriģents Mariss Jansons strādā līdz 2015. gada pavasarim, kad veselības dēļ viņam nākas izlemt par labu vienam no abiem – Bavārijas vai Amsterdamas orķestriem. Arī vēlāk viņš vairākas reizes atgriežas pie šī perfektā instrumenta, nu jau kā Goda jeb emeritus diriģents.

Raidījumā skan:

Antonīns Dvoržāks - Devītās simfonijas II daļa Largo un III daļa Skerco / Amsterdama, 2003 

Moriss Ravels - Valsis / Amsterdama, 2007 

Gustavs Mālers - Piektā simfonija, IV daļa Adagietto / 2008 

Rihards Štrauss - svīta "Rožu kavalieris" / Rīga, 2006 

Gustavs Mālers - Trešās simfonijas V un VI daļa / 2006