Diriģenta Marisa Jansona nedēļā "Klasikā" katru vakaru atklājam kādu īpašu Maestro darbības šķautni. Šovakar – viņa mūža mīlestība: Bavārijas Radio simfoniskais orķestris (BRSO). Ļoti spožs un reizē emocionāls orķestris, ar spodrinātu un vāciski precīzu skanējumu, siltu stīgu skaņu un brīnišķīgiem pianissimo.

Kad Marisam Jansonam pēc stāšanās galvenā diriģenta amatā 2003. gadā vaicāja, ko viņš vēlētos mainīt orķestra skanējumā, Maestro atbildēja: "Mainīt neko nevēlos tāpēc, ka orķestra mūziķi ir lieliski mākslinieki un izcilas personības. Ja viņi var mācīties no manis, arī es varu no viņiem, un tas nozīmē attīstību jaunā virzienā."

Iespējams, ka tieši tāda attieksme ļāva uzplaukt un uzmirdzēt lieliskai orķestra un diriģenta sadarbībai 16 gadu garumā. 2006. gadā Bavārijas Radio koris un orķestris ieguva Grammy balvu par Šostakoviča 13. simfonijas atskaņojumu, žurnāls Grammophon 2008. gadā ierindojis BRSO desmit labāko pasaules orķestru vidū. 2012.gadā ieskaņotas un izdotas albumos visas L.Bēthovena simfonijas.

Par Marisa Jansona diriģēšanas stilu izdevniecības Naxos lapā lasām: "Veidā, kādā Mariss Jansons vadīja orķestri, jautās labs balanss, vienlīdz spēcīga disciplīna un iedvesma. Viņš bija ārkārtīgi prasīgs pret orķestrantiem, tomēr nebūdams autokrātisks vai valdonīgs. Intensīvajos mēģinājumos radās niansēti un smalki muzikāli lasījumi, tomēr koncertos Maestro patika arī brīva un intuitīva muzicēšana."

Uz Latviju šo pasaulslaveno kolektīvu Maestro Marisam Jansonam izdevies atvest divas reizes: 2014. gadā ar Antonīna Dvoržāka un Dmitrija Šostakoviča simfonijām, un Latvijas simtgades svētku laikā 2018. gadā,

kad Rīgas un Latvijas publikai bija iespēja dzirdēt Sergeja Prokofjeva, Džoakīno Rosīni, Riharda Štrausa un Morisa Ravēla mūziku.

Raidījumā skan interviju fragmenti no "Klasikas" arhīva – pēc 2015. gada koncerta Minhenē, kurā skanēja Džordžes Enesku Rumāņu rapsodija, iespaidos dalījās "Klasikas" direktore Gunda Vaivode.

Tāpat ieklausāmies Gundas Vaivodes sarunā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu par Fransisa Pulenka koncertu ērģelēm, timpāniem un stīgu orķestrim.

Bet par Marisa Jansona darba stilu un Igora Stravinska baleta "Svētpavasaris" interpretāciju stāsta BRSO mūziķis Henriks Vīze.

 

No Marisa Jansona un BRSO plašā ierakstu klāsta skan šādi darbi:

Džordže Enesku – Rumāņu rapsodija Lamažorā, Op. 11 Nr. 1  / 2015
Pēteris Čaikovskis – Simfoniskā poēma "Romeo un Džuljeta" / 2015
Jērgs Vidmanis – Uvertīra Con brio / 2008
Ludvigs van Bēthovens – stotā simfonija Famažorā Op. 93, II daļa Allegretto scherzando / 2012
Fransiss Pulenks – Koncerts ērģelēm, timpāniem un stīgām solminorā, soliste – ērģelniece Iveta Apkalna / 2019
Rihards Štrauss – Pirmā interlūdija no cikla "Četri intermeco" Op. 72 / /2019, Ņujorkas Kārnegija zāle
Rihards Štrauss – "Vakara blāzmā" no cikla "Četras pēdējās dziesmas" Op. 150, soliste – Diāna Damrava, soprāns / 2019
Lappuses no Rodiona Ščedrina "Karmenas svītas", Igora Stravinska baletiem "Svētpavasaris", "Petruška" un "Ugunsputns"

* Ierakstus klausāmies no 68 albumu plašās antoloģijas ar BRSO ierakstiem, kuru, novērtējot un godinot Maestro Jansonu, izdevis Bavārijas Radio.