20. gadsimta Eiropas mākslinieki  vienotā stilā centās aptvert visu, sākot ar interjeru un mēbeļu dizainu līdz modei, grāmatu un lietišķajai grafikai. Viņu vidū arī Jūlijs Madernieks, kurš, iekļaujoties kopējā pasaules ainā, spēja ar mākslas valodu atrast latvisko un radīt savu atpazīstamo individuālo stilu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, atzīmējot latviešu dizaina un lietišķās mākslas pamatlicēja Jūlija Madernieka 150. dzimšanas dienas gadskārtu, tika atklāta izstāde “Madernieka stils”. Daudzi, iespējams, to paguva aplūkot, bet citiem šis neparastais piedzīvojums ornamentos un krāsās vēl tikai priekšā. To, kādus instrumentus ir spēlējis mākslinieks, ar kādiem komponistiem bijis īpaši labās attiecībās visa mūža garumā, kādas mēbeles savai viesistabai ir vēlējies Emilis Melngailis, un kāpēc Jūlijs Madernieks Arvīdu Žilinski ir saucis par savu skolnieku, sīkāk izklāsta muzeja vadītāja Inese Baranovska, muzeja izglītības programmu kuratore Agrita Pore, kā arī mūziķis un mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns.

Inese Baranovska:

"Madernieks bija ārkārtīgi daudzpusīga personība. Bērnībā viņam ļoti patika muzicēt kopā ar brāli, tāpēc radās dilemma - vai nu kļūt par mākslinieku, vai attīstīt muzikālo talantu. Mūzikas nozarē, draudzējoties ar visiem sava laika komponistiem,  viņš bija lietpratējs un cienītājs, bet profesionāli izvēlējās iet mākslas ceļu.

Madernieks darbojies gan tekstila, gan mēbeļu dizainā, grāmatu grafikā, burtu veidolā, bet, manuprāt, tieši ornamentu universs ir tas būtiskākais. Ir liels prieks, ka viņa būtību, esenci spēja uztvert mūsu izstādes mākslinieki Dace Džeriņa un Mārtiņš Ratniks. Mēs vēlējāmies Madernieka pasauli pasniegt visā pilnībā un krāšņā diapazonā, īpašā krāsu un rakstu kaleidoskopā. Savā ornamentu amplitūdā viņš ir atradis pasaules modeļa universu un vispārinājumu."