Lieljubilāre Velta Kaltiņa: Man vajag reljefu – līdzenumi nav manējie

28. jūnijā 90. dzimšanas diena aprit dzejniecei Veltai Kaltiņai, kas literātu aprindās gandrīz vai labāk pazīstama kā rakstnieka un tulkotāja Roalda Dobrovenska dzīves pavadone un, iespējams, arī mūza. Tik gaišs, sirsnīgs un savstarpējās mīlestības piepildīts starojums no abiem strāvo, it kā aiz muguras nebūtu ne gadu nastas, nedz pusgadsimtu garas kopdzīves rutīnas.

Nākamgad apritēs apaļi sešdesmit kopš Veltas Kaltiņas pirmā dzejoļa "Paraksts" publikācijas laikrakstā "Literatūra un Māksla". Tolaik viņa strādā par provizori Ventspils aptiekās un lasa lekcijas medicīnas skolā.

Medicīnas institūta absolventes, farmaceites Veltas Kaltiņas un Maskavas konservatorijas diriģentu nodaļu absolvējušais žurnālista Roalda Dobrovenska liktenīgā tikšanās notiek 70.gadu sākumā PSRS Zinātņu Akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākās literatūras kursos Maskavā, kur abi nonāk, lai beidzot pa īstam pievērstos savai sirdslietai – literatūrai. Kopš tā brīža viņi paliek nešķirami uz mūžu, kļūstot par mūsu literatūras zelta pāri. Tāpat kā Rainis un Aspazija, kuri, starp citu, savulaik gribējuši kļūt par audžuvecākiem Veltas Kaltiņas mammai!

Pēc ilgiem Rīgā pavadītiem gadiem Velta Kaltiņa un Roalds Dobrovenskis (vai kā Velta viņu dēvē – Rō) atraduši savu sapņu mājiņu Ikšķilē, kur kopj, kā paši saka, savu paradīzes dārzu, un no agra pavasara līdz vēlam rudenim peldas netālajā Daugavā. Bet - ja abi tik ilgi un saskanīgi dzīvo zem viena jumta, tad kāpēc gan arī viņu dzejai nedzīvot zem vieniem vākiem? Un 2016. gadā klajā nāk abu dzīvesbiedru dzejas kopkrājums "Dzeja. Stihi", kurā no vienas puses latviešu valodā lasāmi Veltas Kaltiņas dzejoļi, bet no otras puses – Roalda Dobrovenska rakstītās vārsmas krievu valodā. Šogad ceļu pie lasītājiem sācis Veltas Kaltiņas jaunākais – pēc skaita vienpadsmitais dzejoļu krājums "Kodols".

"Vārdi Veltas dzejā cieši aptver izjūtas kodolu. To pinums ir grods, neizļurkājoties kaprīzās metaforu mežģīnēs vai nesastingstot intelektuālās konstrukcijās. Jo pinumam jānotur būtiskākais - cilvēka mīlestība pret cilvēku, vēstures nepanesamais vieglums, dabas un tautasdziesmas elpa. Tā ir jauneklīga dzeja ar nodzīvota mūža redzīgumu," – tā jauno dzejas krājumu vērtē tā redaktors, dzejnieks Māris Salējs. Un daži dzejoļi no jaunā krājuma pašas autores lasījumā izskanēs arī šodien "Klasikā", kas mūsu ārštata kolēģes Liegas Piešiņas personā Veltu Kaltiņu un Roaldu Dobrovenski apciemoja aizvakar.