Slavenais kanādiešu rakstnieks, dzejnieks un mūziķis Leonards Koens piedzima Monreālā ortodoksālā ebreju ģimenē – viņa māte, Lietuvas ebrejiete no Kauņas uz Kanādu emigrēja 1927. gadā, viņa vectēvs no tēva puses Kanādā bija ieradies jau 19. gadsimta beigās no Polijas un bija Kanādas Ebreju kongresa dibinātājs.

Ar visu šo ebrejisko ģimeni fonā jauno Leonardu tomēr vairāk saistīja flamenko ģitārspēle un Volta Vitmena, Frederiko Garsias Lorkas un Henrija Millera daiļrades. 1967. gadā viņš emigrēja uz ASV, kur pievērsās mūziķa karjerai. Un tieši te viņš kļuva par to slaveno Leonardu Koenu, ko šodien pazīst visa pasaule.

Kaut arī Leonards Koens atbalstīja Izraēlu tās 1973. gada neatkarības karā ar Ēģipti un Sīriju un pat gatavojās pieteikties brīvprātīgajā darbā kādā no kibuciem (šī ideja gan, šķiet, nerealizējās), tomēr viņš diezgan atklāti simpatizēja arī arābiem un ieņēma aktīvu pretkara nostāju.

Nav ziņu, ka Leonards Koens būtu rakstījis dzeju jidišā, tomēr Zviedrijas klezmerdziedātāja Luiza Līne ir izveidojusi programmu „Leonards Koens jidišā”, ko pagājušā gada 24. septembrī kopā ar savu grupu „di Yiddishe Kapelye” atskaņoja Malmē Viktorijas teātrī.

No šīs programmas klausāmies Leonarda Koena dziesmas „Suzanne”, „Dejo ar mani līdz mīlas nāvei”, un „Ņem šo valsi” – Solomona Šulmana tulkojumā.