Japānā Latvijas Radio koris viesojies vairākkārt, un ar Eiroradio starpniecību pie mums nonākusi koncertprogramma, kas Sigvarda Kļavas vadībā sniegta pagājušā gada oktobrī Musišinō kultūras centrā Tokijā. Tā būs angļu renesanses autoru  Tomasa Vīlksa, Tomasa Tomkinsa un Viljama Bērda, Gustava Mālera, Antona Bruknera, arīdzan Andersa Hillborga, latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Pētera Vaska, kā arī Valentīna Silvestrova mūzika.  Pirms tam arī saruna ar diriģentu Sigvardu Kļavu.

Sigvards Kļava sarunā pēc koncertiem Japānā:  "Sajūta ir laba. Ne tāpēc, ka tagad modē ir sevi slavēt. Bet labā lieta ir tāda, kad tad, kad tu vēl un vēlreiz atgriezies pie sava klausītāja, viņš tevi gaida, un to var ļoti just – ka viņi ir gatavojušies, nākot uz koncertu. Var just, ka publika ir sagatavota: šobrīd viņi vairs nenāk tikai uz kaut kādas eksotiskas tālas zemes kori, kas labāk vai sliktāk dzied, bet nāk klausīties latviešu mūziku. Auditorija kļūst arvien lielāka, zāles piepildās. Es vienkārši salīdzinu, kā tas bija iepriekšējās reizēs. Svarīgi, ka arī koncertu rīkotāji, aģenti, priecājas, ka kaut kā attīstās tā lieta. Un attīstība vajadzīga ne tikai tāpēc, lai iegūtu jaunas platformas vai dziedātu jaunās zāles, bet tāpēc, lai latviešu mūzikas spektru parādītu pēc iespējas dziļāku, plašāku, lai nebūtu tikai pāris komponistu, ko pasaulē zina – lai viņu spektrs būtu lielāks.

Un vēl es nebeidzu brīnīties par japāņu fenomenālo meistarību būvēt koncertzāles, jo Japānā nav nevienas štruntīgas zāles! Ne velti visā pasaulē nolīgst japāņu akustiķus, lai būtu kolosāls standarts. Protams, ir kāda cita nianse, kuras man dažkārt tur pietrūkst: ka turienes zālēm pietrūkst – kā man patīk teikt – dvēselītes.

Tāda garīga siltuma, pie kā mēs esam ļoti pieraduši, bet toties to kompensē japāņu auditorija ar savu ārkārtīgo cieņu pret citu kultūru, citu cilvēku un apbrīnojamo emocionalitāti. (..)

Japāņi ir viena no brīnišķīgākajām auditorijām, kas vēl joprojām intensīvi pērk kompaktdiskus, skatās to vāciņus un lasa bukletus, nevis lejupielādē vai straumē atsevišķus gabalus. Un viņiem vēl ir tā skaistā tradīcija, ka pēc tam viņi ar tiem kompaktdiskiem staigā un vāc autogrāfus no mūziķiem. Tā tomēr ir tāda skaista lieta...

Pēteri Vasku un Ēriku Ešenvaldu labi zina kormūzikas auditorija, kas attiecas uz simfoniskās mūzikas lietpratējiem, Pēteri Vasku, protams, viņi labi pazīst."