Turpinot Latvijas Radio simtgadē aizsākto ciklu „Latvijas pianistu paaudzes”, aicinām ieklausīties pianista Māra Zemberga ieskaņojumos, kas tapuši laikā no 70. gadu sākuma līdz 90., paralēli Latvijas Radio viņam darbojoties arī kā skaņu režisoram.

Mūziķa vārds latviešu presē parādās jau 1969. gadā, laikrakstiem vēstot par K. M. Čurļoņa Starprepubliku pianistu un ērģelnieku konkursā iegūto diplomanda statusu. 70. dzimšanas dienas „Beneficē” 2014. gadā Māris Zembergs atzina, ka dalība šajā konkursā bijusi, iespējams,  lielākā viņa mūža avantūra, jo  pēc otrās konkursa kārtas Mārim bijis vislielākais punktu skaits no visiem konkursantiem, taču…no trešās kārtas programmas, kurā bijis jāspēlē solo ar orķestri, 3. kursa konservatorijas students nezinājis ne noti, būdams pārliecināts, ka tik tālu šajā konkursā viņš vispār nenokļūs …

Čurļoņa konkursa 3. kārtai pieteikto Jāņa Ivanova Klavierkoncertu Māris Zembergs atskaņoja dažus mēnešus vēlāk, kopā ar LNSO Leonīda Vīgnera vadībā nu jau kā Latvijas Jauno atskaņotājmākslinieku konkursa uzvarētājs. Pēc šī atskaņojuma laikrakstā „Rīgas Balss” varēja lasīt šādas rindas: „Ar Jāņa Ivanova Klavierkoncerta interpretējumu klausītājus patīkami pārsteidza jaunais pianists Māris Zembergs.

Viņa priekšnesumam jau piemīt atraisīts plūdums, kas it kā nekur neatraujas no skaņdarba dabiskās gultnes. Ar katru jaunu interpretāciju J. Ivanova skaņdarbā iemirdzas kāda jauna šķautne.

M. Zembergs sevišķi spilgti izcēla tieši šīs mūzikas skaistumu, kamēr agrāk bijām jutuši dziļāk gan skarbumu, gan dramatismu. Pianists mākslinieciski prata pārliecināt, un tas ir galvenais.” 

Par pirmo Māra Zemberga solokoncertu visnotaļ prasīgais pianists un mūzikas kritiķis Valdis Krastiņš  laikrakstā „Literatūra un Māksla” pauž, ka galvenā iezīme, kas raksturo jauno mākslinieki ir „spēcīgs domājoša mākslinieka temperaments.” „Klausoties M. Zemberga spēlē”,  turpina recenzents, „esam liecinieki tam, kā ieceres pamatdoma kristalizējas, koncentrējas, kļūst arvien intensīvāka un nemanot pāraug jaunā emocionālas iedarbības kvalitātē.

Šī māka likt klausītājam sekot savai domai, piedzīvot tās attīstību ir pati vērtīgākā M. Zemberga priekšnesuma sastāvdaļa,” secina Valdis Krastiņš, īpaši izceļot Māra Zemberga koncertprogrammā Franča Lista mūzikas atskaņojumu.

Pēc jaunā pianista uzstāšanās sava skolotāja Nikolaja Fedorovska 50. dzimšanas dienas koncertā 1977. gadā, atskaņojot Franča Lista Sesto ungāru rapsodiju, kritika ir vienisprātis: "Šī rapsodija kļuva par visa jubilejas koncerta  vainagojumu. Māris  Zembergs jau ar pirmo tēmu parādīja komponistam atbilsto šo tēlu grandiozitāti un vērienu. Īsi sakot, viņa priekšnesumā bija gan skaidra doma, gan karsta sirds; mākslinieks aizrāva un pārliecināja.” 

Raidījumā skan:

M. Ravels „Skumjie putni” no klavierdarbu cikla „Atspulgi”, 1974

A. Grīnups Skerco un  Ārija no Trim skaņdarbiem čellam un klavierēm - ar Ligitu Zembergu, 1974

F. Lists "Nāves deja" - ar LNSO un diriģentu Vasiliju Sinaiski, 1976

U. Savickis Ērģeļpunkts un tokāta, 1977

V. Dārziņš Koncerts klavierēm un orķestrim fadiēzminorā - ar LNSO un diriģentu Imantu Resni, 1987