Ceļā uz Latvijas Radio simtgadi ciklā "Latvijas pianistu paaudzes" ieklausāmies pianista un izcilā klavierspēles pedagoga, Venta Zilberta, Jāņa Maļecka, Noras Lūses, Guntas Rasas u. c. pianistu skolotāja Igora Kalniņa ierakstos. Šī talantīgā mūziķa aktīvais koncertēšanas laiks vairāk attiecās uz „dzīvajiem” studijas koncertiem 20. gs. 30. gadu beigās un vidū, bet vēlāk, koncertu sniegšanas intensitātei krītoties un Igoram Kalniņam pievēršoties pedagoģiskajam darbam, Radio fonotēka kopš 1963. gada ar viņa skaņu ierakstiem vairs nepapildinājās.

Igora Kalniņa koncertprogrammu stūrakmeņi bija Mocarts un Bēthovens, Šopēns, Lists un Šūmanis, arī Kloda Debisī klavierdarbi. Un līdzās tiem Igora Kalniņa koncertprogrammās vienmēr vieta atradusies arī Jāzepa Vītola, Pētera Barisona, Jāņa Ivanova u.c. latviešu autoru klavieropusiem, kuru interpretācijās, kā raksta pianiste Nora Lūse savā pētījumā „Latviešu pianisti – pedagogi”:

„Igora Kalniņa pianismam piemītošā rūpība par melodiskās līnijas plastiku, mūzikas harmoniskās valodas izteiksmīgumu un skanējuma kvalitāti guva pilnīgu izpausmi.”

Apgarots un izsmalcināts – tādu Igoru Kalniņu atceras gan viņa koncertu klausītāji, gan meistara kādreizējie audzēkņi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur Igors Kalniņš sāka strādāt 1944. gadā, savas pedagoģiskās karjeras laikā izskolojot 58 savas klases absolventus. Klavierpedagoģijas pieeju, kā atceras Nora Lūse, Igors Kalniņš balstījis uz mūzikas, literatūras un glezniecības sakarībām. "Tēlainā domāšana nosaka cilvēka pianistisko izturēšanos,” saviem audzēkņiem teicis profesors, aicinot domāt plaši: "Tā ir tikai viena no tūkstoš iespējām,” skaidrojis Igors Kalniņš, demonstrējot pie klavierēm saviem studentiem kādu artikulācijas paņēmienu J. S. Baha „Itāļu koncerta” finālam.”

„Katru štrihu jūsu roka veidos atšķirīgi, tāpat atšķirīgi rīkosies jūsu pirksti, ņemot gludekli vai sērkociņu kastīti,”

teicis profesors. Īpašu vērību viņš veltījis pedalizācijai: „Profesoram izsmalcināta pedalizācija bija saistīta ar atskaņojamās mūzikas stilistiku, skaņdarba raksturu, kā arī pianista prasmi piemēroties konkrētās telpas un instrumenta akustiskajām īpašībām,” pētījumā „Latviešu pianisti – pedagogi” raksta Nora Lūse. "Individuālajās nodarbībās Igors Kalniņš sekmēja studenta pedalizācijas mākas attīstību darbā pie romantiskās un impresionistiskās mūzikas iestudējumiem. Abu šo stilistisko virzienu  skaņdarbu interpretācija ir saistīta ar labā  klavieru pedāļa dažādajiem piespiešanas un atcelšanas paņēmieniem, kurus Igors Kalniņš studentiem demonstrēja personīgajā atskaņojumā klasē: nokavētais pedālis, puspedālis, ceturtdaļpedālis, vibrējošais pedālis”.

Lai radošā iecere apzināti nobriestu, nepieciešams laiks, un šo laika faktoru mākslinieciskās idejas briedināšanā un iznēsāšanā Igors Kalniņš pamatojis ar vārdiem: "Kad ābele pavasarī zied, tad negaidiet, lai pavasarī ienāktos āboli.”

Igors Kalniņš savus studentu par māksliniekiem veidoja ar lielu pacietību, rūpību un iedziļināšanos.  Tāds pats bija viņa kredo, veidojot savas koncertprogrammas, lai katrs skaņdarbs tajās iemirdzētos kā dārgakmens, pat – sīkākā miniatūra.

Raidījumā skan:

Jāzeps Vītols "Mazurka" un "Prelūdija", 1955

Sergejs Rahmaņinovs "Muzikāls moments", 1963

Jāzeps Vītols "Šūpuļa dziesma", 1955