Ceļā uz Latvijas Radio simtgadi, šoreiz atkal ielūkojamies mūsu fonotēkas vērtībās un atgādinām personības, kas Latvijas mūzikas dzīvi veidoja pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē. Viena no šādām personībām ir pianiste Daina Vīlipa. 2025. gada gada novembrī darbīgajai māksliniecei, kuras koncertkarjera jau kopš jaunības gājusi rokrokā ar pedagoģisko darbu, apritēs 95 gadi!

1952. gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Valsts Konservatoriju, māksliniece papildināja savu meistarību Heinriha Neihauza un Jurija Brjuškova klasē Ļeņingradas Valsts konservatorijias aspirantūrā, bet, atgriežoties Latvijā, paralēli darbam konservatorijā un  Mediņskolā, kur starp viņas audzēkņiem bija arī spožā ērģelniece Brigita Mieze, Daina Vīlipa  ik gadu sniedza vismaz vienu solokoncertu, kurā apliecināja savu māksliniecisko meistarību, uzstājās programmās kopā ar citiem pianistiem, dziedātājiem un instrumentālistiem, un ar savu spēli piedalījās arī radiopārraidēs.

„Novērtējot Dainas Vīlipas sniegumu, kritika atzīmēja patīkamo toni, dabisko, reizēm pat dzejiskuma pilno muzikalitāti, kā arī tehnisko virtuozitāti,”

par Dainas Vīlipas klaviervakaru 1959. gadā rakstīja avīze „Cīņa”, paužot vēl kādu novērojumu: „Satiekot Dainu Vīlipu, pirmais iespaids, ka mūsu priekšā jauna sportiste. Viņa kļūst māksliniece, tikko piesēžas pie klavierēm, un viņas rokas sāk «sarunāties» ar klavieru taustiņiem. Nekādas ārišķības, pozas, pati vienkāršība, atturība. Taču viņa pelnījusi to, lai jaunajai pianistei dotu iespēju vairāk koncertēt atklātībā, lai viņas talants varētu izskanēt visā savā spožumā.”

Marģeris Zariņš, apmeklējot Dainas Vīlipas koncertu 1963. gadā, secina, ka „vislabāk māksliniece spēj sevi parādīt enerģiski virtuozajā plāksnē.

Reljefi skan daudzbalsu vijumi: katram pianiste prot dot citu intensitāti un krāsu. Kompakti un skaidri ir forte posmi, sevišķi asās ritma figurācijas.

Turpretī kantilenā maz sudrabainā skanīguma, klusajos posmos akordu skaņas neizlīdzinātas, bet gribas, lai tāda mēroga pianiste kā Daina Vīlipa kļūtu pirmā lieluma māksliniece,” it kā atvainodamies par savu kritiku, raksta Marģeris Zariņš, uzteicot Jāņa Ivanova mūzikas programmu kopumā: Sonata brevis un prelūdiju interpretācijas.

Dainas Vīlipas vārds, saistībā ar koncertiem 60. un 70. gadu presē parādās bieži, līdzās Dainas Graubiņas, Rimas Bulles, Jautrītes Putniņas un citu tā laika talantīgo pianistu pieteikumiem. Šajā raidījumā mākslinieci dzirdam Jāzepa Vītola, Pētera Barisona, Lūcijas Garūtas, Romualda Jermaka, Alfrēda Kalniņa un Morisa Ravela klaviermūzikā, 20. gs. 60. un 70.gadu ierakstos.

Raidījumā skan:

Jāzeps Vītols Klavieru cikls Carmina, 1960
Pēteris Barisons Etīde, 1962
Romualds Jermaks Klavierminiatūras no cikla „Akvareļi” - "Daugava" un "Lāstekas", 1968
Lūcija Garūta Latviešu tautasdziesmas „Aiz purviem, aiz mežiem” un „Cīruli, cīruli, kad lūgsi kāzās”, 1974
Moriss Ravels Forlana un Rigodons no svītas „Kuperēna piemiņai”, 1977
Alfrēds Kalniņš „Albumā”, „Deja”, „Muzikāls moments” un „Noveletta”, 1979