Turpinot pārlūkot Latvijas Radio arhīva vērtības, pakavējamies pie pianistes Jautrītes Putniņas ierakstiem, kas veikti laika posmā no 1959. līdz 2003.gadam. Ar pārtraukumu 20 gadu garumā starp 1968. un 1988.gadu, kad māksliniecei bija liegts sniegt publiskus koncertus un turpināt pedagoģisko darbu Latvijas Mūzikas akadēmijā, par spīti izcilām atsauksmēm, ar kurām viņu 60. gados apveltīja recenzenti un mākslas pasaules cilvēki. 

Iemesls aizliegumam koncertēt bija Jautrītes Putniņas brīvdomība: tieša valoda, bieži vien dzēlīgais humors, neordināra, pat disidentiska mākslas izpratne

un sarunās ar studentiem, tādu tēmu skaršana, kas degradējot jauno paaudzi. Apmēram tāds bija formulējums liegumam uzstāties Latvijas lielākajās koncertzālēs un Jautrītes Putniņas izraidīšanai no LVK ar toreizējā rektora Jāņa Ozoliņa vārdiem: „ Ja šī persona vēl kādreiz ienāks konservatorijas vestibilā, izsauciet miliciju!”  Kopš tā brīža – pilnīgs klusums presē, neviena koncerta, neviena jauna skaņu ieraksta, bet no esošajiem atstāti uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.

Savu neordināro talantu māksliniece turpmāk velta audzēkņiem Liepājā un Rīgas pedagoģiskajā skolā, auž gobelēnus, glezno, zīmē uz koka un veido darbus dažādās īpatnējās tehnikās. Uz Latvijas nozīmīgāko koncertzāļu skatuvēm māksliniece atgriežas 59 gadu vecumā.

Nesalauzta, iespējams, vēl pārsteidzošāka nekā pirms tam, apbrīnota, dēvēta par „unikālu parādību,” spilgtu bezkompromisa personību, un…, jā, arī kritizēta.

Kādā no māksliniecei veltītajām pianista Anda Sinkeviča publikācijām 1998. gadā apkopota „lielās atgriešanās” statistika. Andis Sinkevičs raksta, ka "šajos desmit atgriešanās gados Jautrītei Putniņai notikušas 443 uzstāšanās, 81 reizi ar pilnu solo programmu. leskaņots ap 130 skaņdarbu. Spēlēts visur, kur Latvijā klavieres atrodamas, Maskavā, Pēterburgā, Kēnigsbergā, Viļņā, Kauņā, Tartu, Tomskā, Minskā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā pasniegtas arī meistarklases. Radīts Valmieras Mūzikas festivāls, koncertcikls pilsētas Sīmaņa baznīcā un vasaras dārza koncerti. .. Jautrītes Putniņas repertuārā ir 87 autoru vairāk nekā 400 skaņdarbu: no Šeldta līdz Šēnbergam. leti neiestaigāti ceļi. Ik koncerts - pārbaudījums sev. Neraugoties uz gigantisko pārtraukumu un jau ļoti cienījamo gadskārtu, spēlēts vienmēr no atmiņas, apgūts jauns repertuārs.”

Raidījumā skan:

- Aleksandra Guriļova „Mazs namiņš” - Jēkabs Krēsliņš un Jautrīte Putniņa,1959

- Roberta Šūmaņa Introdukcija un Allegro klavierēm un orķestrim - Jautrīte Putniņa, LNSO un dirģents Leonīds Vīgners, 1962

- Henrija Pērsela „Graunds”, nezināma autora miniatūra „Īru lepnā dziesma” un Martina Pīrsona „Krītošās lapas”, Fransuā Kuperēna „Dīgstošās lilijas”, 1998

- Meraba Gagnidzes "Pirmā Bakši burtnīca", 90. gadi,

- Friderika Šopēna Fantāzija-imprompts, 2003.