No koncertiem, kas pagājušā gada pavasarī visā pasaulē notika Ukrainas atbalstam, šoreiz piedāvājam to, ko Ķelnes Filharmonijā trīs nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sniedza Ķelnes Radio koris un Rietumvācu Radio orķestris mūsu diriģenta Andra Pogas vadībā, Ensemble Modern un Concerto Kōln, kā arī Gurzenich Okestra un klavieru duets Herberts Šuhs un Gilru Enzari. Šajā koncertā līdzās Valentīna Silvestrova darbiem un ukraiņu mūsdienu komponistu sacerējumiem skanēja arī G. F. Hendelis, J. Brāmsa un A. Dvoržāka "Ungāru dejas" un "Slāvu dejas", B. Martinū opuss „Piemineklis Lidicei” un P. Čaikovska „Patētiskās” simfonijas fināls.
Koncerta programmā:
Valentīns Silvestrovs (1937) „Lūgšana Ukrainai”
Džeza improvizācija par ukraiņu tautas melodijām – Antona Rubinšteina Starptautiskā pianistu konkursa laureāts, Kijivā dzimušais 32 gadus vecais komponists un pianists Vitālijs Kijanica,
Anna Arkušina Murmuration – Ensemble Modern.
G.F. Hendelis Conceto grosso Famažorā HWV 320, op. 6/2
Gürzenich orchester ir kolektīvs ar gandrīz 200 gadu ilgu vēsturi. Tas ir Ķelnes pilsētas orķestris, kas esot ķelnisks un reizē – arī kosmopolītisks. Tas nozīmē - revolucionāras interpretācijas, novatoriskas programmas, transformēšanos Ķelnes operas orķestrī ar 160 izrādēm gadā un lielu notikumu daudzveidību arī ārpus koncertzāles. Koncertā Ukrainas atbalstam Gürzenich orchester interpretācijā izskanēja Bohuslava Martinu kompozīcija „Piemineklis Lidicei”, kas ir veltījums 2000 Lidices ciemata iedzīvotājiem, kurus Otrā pasaules kara laikā, atriebjoties par divu čehu izpletņu lēcēju paveikto esesieša Reinharda Heidriha slepkavību, iznīcināja vācu nacisti, naktī no 9. uz 10. jūniju nodedzinot visu ciemu kopā ar tā iedzīvotājiem. Vārds „Lidice,” tāpat kā Mariopole un Buča šodien, ātri izplatījās visā pasaulē kā simbols pret nevainīgiem cilvēkiem pastrādātajām zvērībām.
* Bohuslavs Martinū. „Piemineklis Lidicei”
Gürzenich orchester interpretācijā izskanēja Bohuslava Martinū opuss – „Piemineklis Lidicei.” Bet nu vārds arī klavieru duetam, kurā muzicē turku pianiste Gilru Enzari un Rumānijā dzimušais pianists Herberts Šuhs. Viņu sniegumā klausīsimies Johannesa Brāmsa Ungāru deju reminorā un fadiēz minorā, un Antonīna Dvoržāka Slāvu deju miminorā un sibemolminorā.
Johannesa Brāmsa "Ungāru dejas" un Antonīna Dvoržāka „Slāvu dejas” - turku pianiste Gilru Enzari un Rumānijā dzimušais pianists Herberts Šuhs.
Valentīns Silvestrovs „Himna”
P.Čaikovskis Fināls no Sestās („Patētiskās”) simfonijas - Rietumvācu Radio Simfoniskais orķestris Ķelnē Andra Pogas vadībā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter