Laiks jubilejas sarunai ar komponisti un koklētāju Vitu Rudušu, kuras viena no „firmas zīmēm” ir cikliņš „Ceļmalas skices.” Nu jau gandrīz pirms gadsimta ceturkšņa (!) ar šīm kolorītajām „Ceļmalas skicēm” Latvijas Radio 1. studijas koncertā klausītājus pārsteidza grupa "Altera Veritas", un pārsteigumam pa pēdām sekoja arī jautājums – kas ir tā autore Vita Ruduša? 

Šodien Vitas Rudušas mūzika ir iedzīvojusies un sakuplojusi ne vien Latvijas koklētāju ansambļu un solistu repertuārā, bet kopš 1998. gada skan arī Latviešu Vispārējo dziesmu svētku programmās un kokļu mūzikas festivālos, tostarp starptautiskos. Tā atrodama arī kokļu mūzikas albumos, pirms gadiem trim izdots Vitas Rudušas skaņdarbu nošu krājums koklētājiem „Sudrabu celiņš,” bet šovakar Vitas Rudušas oriģinālmūziku un pa kādai tautas dziesmas apdarei klausāmies arī Klasikā, sveicot Vitu Rudušu skaistā dzīves jubilejā līdz ar tiešsaistē sūtītiem suminājumiem no Klasikas!

Runājam – kāpēc kokle ir bijis tas instruments, ko Vita izraudzījusies kā savējo, kas pamudināja kokli ne vien spēlēt, bet tai arī komponēt, par dzīvi laukos, kurp „100 % rīdziniece” Vita Ruduša pārcēlās pirms vairāk nekā 10 gadiem, par šodienas sajūtām, dzīvojot tuvumā Krievijas robežai, par dalību Ciblas folkloras kopā „Ilža” un prieka brīžiem.

Raidījumā skan:

  • Vita Ruduša: „Eņģeli,” „Krabis,” un „Pakavs” (no cikla „Ceļmalas skices” Altera Veritas),
  • „Gaismēnas” (koklētāju ansamblis „Teiksma”),
  • „Mandragora” koklei solo (Latvīte Podiņa),
  • „Es joprojām gaidu” (koklētāju ansamblis „Teiksma,” un Olga Ridzevska (flauta)),
  • latviešu tautas dziesma Vitas Rudušas apdarē „Kur tautieti vakar biji?” (Dziesmu svētku Apvienotais koklētāju ansamblis)
  • latgaliešu tautas dziesma „Čiri viri čirgukene” (no Ciblas folkloras kopas „Ilža” albuma „Kādēļ man nedzīvot?”)