25. janvārī 115. dzimšanas dienas gadskārtā atceramies komponistu, pianistu un diriģentu Jāni Norvili - vienu no latviskākajiem un patriotiskākajiem mūsu skaņražiem, kura  muzikālās atpazīšanas zīmes, pirmkārt, ir tautā iemīļotās kora dziesmas "Balsis", "Vakarjunda" ("Svēts mantojums") un "Mūsu zeme" ("Daugav’s abas malas").

No Madonas apriņķa Praulienas nākušais mūziķis ir Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Vītola, Emīla Kupera, Georga Šnēfogta un Arvīda Dauguļa skolnieks, kurš savas zināšanas ātri vien liek lietā, dibinot Liezēres dziedāšanas biedrības Imanta kori, strādājot par dziedāšanas skolotāju Pļaviņās un Siguldā, tur vadot Siguldas nodaļas Tautas augstskolas kori. No 1935.gada Norvilis darbojas Rīgā – ir "Zemes Spēka", Darba kameras koru diriģents, novada dziesmu svētku virsdiriģents un Tautas teātra muzikālās daļas vadītājs. Interesanti, ka viņš pirmais sācis kopt kokles spēli mazpulkos un dievturos, un nodibinājis kokļu orķestri. Diemžēl aktivitātes Latvijā pārtrauc karš un Jānis Norvilis dodas trimdas gaitās uz Vāciju, kur no1946.-1949. gadam vada Blombergas latviešu kori,1950. gadā viņš pārceļas uz Kanādu, kur darbojas par draudzes ērģelnieku un diriģentu, dibina Kičeneras latviešu kori, ir latviešu Dziesmu svētku biedrības Kanādā priekšsēdis- līdz ar to sava mūža lielāko daļu spiests pavadīt ārpus dzimtenes, bet viņa skaistās patriotiskās dziesmas, kas jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados raisījušas tautas mīlestību, uz vairāk nekā četrdesmit gadiem Latvijā ir liegtas un piemirstas.

Un tad nāk Atmoda, 1988. gada 7.oktobra manifestācijā Mežaparkā saviļņoti izskan "Svēts mantojums" un "Daugav’s abas malas", atgriežot komponista vārdu un mūziku Latvijai. Pēc tam šīs dziesmas, kā arī "Balsis", pāršalc Dziesmu svētku lielo estrādi 1990. gada vasarā XX vispārējo Dziesmu svētku 15 000 dziedātāju lielā kora dziedājumā. Jāņa Norviļa mūzika atgriezusies pie savas tautas Latvijā.

Un lai gan pats komponists savā Tēvzemē vairs neatgriežas, viņa domas arvien ir ar to cieši savītas. Saites ar Latviju  stiprina vairāki svarīgi notikumi - 2009. gadā Madonas mūzikas skolai tiek piešķirts Jāņa Norviļa vārds, pēc diviem gadiem notiek viņa vārdā nosauktais Pirmais starptautiskais jauno pianistu konkurss, taču vislielākais palīgs komponista saišu atjaunošanā ar Latviju ir 2012. gadā klajā nākusī Ilgas Augustes apjomīgā grāmata "Jānis Norvilis. Svētā mantojuma dziesminieks" ar pilnskanīgu komponista biogrāfiju, laikabiedru atmiņām, paša mūziķa rakstiem un vēstulēm, skrupulozi izstrādātu skaņdarbu  sarakstu, atklājot pārsteidzoši bagātīgu muzikālo mantojumu, kurā ir vairāk nekā 500 kora dziesmu, ap 140 solo miniatūru, duetu un tercetu, astoņas kantātes, ap pussimt instrumentālās kamermūzikas opusu, ērģeļu un skatuves darbi, operu ieskaitot, arī mūzika kino filmām un četras simfoniskās partitūras. Lielākā daļa no tiem mums nav zināmi, tādēļ mūziķiem pavērts plašs darbības lauks.