28. februārī 100. gadskārta aprit komponistam Aldonim Kalniņam, kurš savulaik sarunā Orestam Silabriedim teicis: "Nevaru cerēt, ka reiz būšu kā Mendelszons vai Bahs, kuru atcerēsies arī pēc divsimt gadiem. Taču savā mūžā esmu darījis tā, kā esmu varējis, un to, ko esmu pratis. Jā, reizēm esmu mazliet kautrējies no savas vienkāršības... Bet gribētu cerēt, ka to vienkāršību aizpildījusi mana dvēsele. Ja, darbu rakstot un pēcāk klausoties tā atskaņojumu, esmu izjutis saviļņojumu vai pat valdījis asaras, tad vai patiešām tā var būt, ka nevienu citu tas neaizkustina? Vai tiešām tas var paskriet garām, atsitoties kā pret dzelzi? Sak', izskanēja, un vairs nav. Ticu, ka gluži tā vis nevarētu būt."

Armands Znotiņš žurnālā "Mūzikas Saule" par komponista daiļradi raksta: "Aldoņa Kalniņa daiļrades pamatdaļa ir vokālā mūzika. Vairāku gadu desmitu laikā radītas daudzas kora dziesmas, daudzas solodziesmas, virkne izvērstu vokāli instrumentālo un vokāli simfonisko partitūru – taču komponists tā arī nav izrādījis nekādu interesi par operu, un arī sakrālajai mūzikai raksturīgi motīvi viņa daiļradē saklausāmi tikai nesaraujamā sasaistē ar patriotiskām tēmām.

Tātad – šajā ziņā Aldonis Kalniņš palicis sev uzticīgs, nemēģinot sava laika mūzikas tematisko loku un satura diapazonu nomainīt ar kaut ko citu, jaunām tendencēm un aktualitātēm atbilstošāku.
Perifērijā – bet tikai pēc skaita, nevis mākslinieciskās kvalitātes ziņā – atrodas arī instrumentālās mūzikas žanri, vēstot, ka Aldoņa Kalniņa jaunrade šeit sasaucas ar daudzu citu viņa līdzgaitnieku un priekšteču veikumu – jau Emilis Melngailis parādīja, ka spējis savas radošās pasaules labākās iezīmes pārnest arī uz instrumentālo sfēru, nemaz jau nerunājot par, piemēram, Pēteri Barisonu, tomēr viņu visu daiļrades centrā atrodas cilvēka balss."

Sveicot jubilejā un vēlot stipru veselību - Oresta Silabrieža veidota komponista mūzikas izlase.