Litas Silovas aizraujoši uzrakstītajā grāmatā par Kārli Skalbi "Pēclaiks" viena no sastāvdaļām ir "Ziedošās un zaļojošās dzejas tēlu katalogs". Skalbes lakoniskā, bet ietilpīgā dzeja nes klēpī dažnedažādus augus, visvairāk tur ir rožu, bet Skalbe nav iedomājams arī bez kliņģerītēm, un kur nu vēl liepas un rudzupuķes, papardes un laiksnes, un pat viena skalbe tur atrodama.

Par Kārli Skalbi un puķēm - saruna ar Litu Silovu.

“Kārlis Skalbe katram ir savs, bet vienmēr — ar dziļu iejūtu un spilgtu domu. Viņš ir pelnījis gan sirsnīgus lasītājus, gan pārdroša lasītprieka pārņemtus baudītājus, gan iedziļināties kārus un plašākas saiknes izzinošus pētniekus, kas skatījumā uz radošo cilvēku, dzeju un pasakām nebītos meklēt kopsakarības: daba — cilvēks, pasaka — tēlojums, vienkāršais — izsmalcinātais, izdomātais — gluži reālais. Svarīgākais ir kopā ar rakstnieku veicamais lasīšanas un iepazīšanās ceļš.”