"Students nav trauks, kas jāpiepilda līdz malām, bet lāpa, kas jāaizdedzina.” Šos vārdus teicis komponists un pedagogs Jēkabs Mediņš, kurš 1944. gada nogalē Latvijas Konservatorijā dibināja un izveidoja kordiriģentu nodaļu.

Tai veltīts  5. novembra raidījums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jubilejas ciklā, un to šoreiz veidojusi Inta Pīrāga, atgādinot gan par katedras dzimšanas brīdi, gan personībām, kuras noteikušas tās virzību un attīstību. Protams, tiks runāts arī par kordiriģēšanas profesijas prestižu un profesionālajiem kritērijiem mūsdienās.

Raidījumā izmantoti profesoru Jāņa Dūmiņa un Jāņa Lindenberga atmiņu stāsti, nule ieskaņotas sarunas ar profesoriem Edgaru Račevski un Juri Kļaviņu, kā arī spilgtas epizodes no koncertmeistares Ilzes Dzērves ikdienas, strādājot plecu pie pleca ar lielajiem Meistariem.

Runās arī šī brīža mācībspēki - docents un Kora diriģēšanas katedras vadītājs Jānis Baltiņš, docents Mārtiņš Klišāns un profesore Aira Birziņa, kuri dalīsies savos vērojumos pēc Jāzepa Vītola 6. Starptautiskā kordiriģentu konkursa.

***

1944. gada nogalē tika veikti priekšdarbi Kordiriģēšanas nodaļas izveidei Konservatorijā, bet jau 1945. gada 1. jūnijā Latvijas Valsts Konservatorijas, kā toreiz šo mācību iestādi dēvēja, padomes sēdē nolemj: komplektēt kordiriģentu fakultāti.

Ja agrāk Jāzeps Vītols uzskatīja, ka kori jāmāk vadīt katram mūziķim un katram skolotājam, tad pēckara situācija - izretinātās mūziķu rindas un straujai kvantitatīvai izaugsmei stimulētā pašdarbības koru attīstība - liek nonākt pie atziņas, ka augstskolā tomēr vajadzīga īpaša, korvadoņus izglītojoša nodaļa.

Mērķis attaisnojas, un drīz vien tā kļūst par centru, ar kuru kopš tā laika saistīti gandrīz visi Dziesmu svētku diriģenti un virsdiriģenti. 

Paši pirmie jaunizveidotās kordiriģēšanas katedras pedagogi bija Jēkabs Mediņš un Pēteris Rība, pēc kāda laika viņiem pievienojās arī Leonīds Vīgners un  Haralds Mednis, bet  pirmie septiņi šīs katedras absolventi pie diploma tika 1949. gadā, un viņu vidū - Jānis Dūmiņš, Krišs Deķis un Jānis Brigzna.

Tikai gadu pēc Kordiriģēšanas nodaļas absolvēšanas Jānis Dūmiņš kopā ar Mendeli Bašu un pirmā profesionālā koncertējošā kora mūsu vēsturē - Radio kora dibinātāju Teodoru Kalniņu - pievienojas pedagogu saimei. Kāds dziedātājs trāpīgi izteicies: "Ja dziesmai būtu simt pantu, arī tad Kalniņam nianšu un krāsu bagātības netrūktu nevienā no tiem.”

Bet pats Teodors Kalniņš esot teicis: "Es esmu pedants!"

Tā viņš saprata visu, kas saistījās ar darbu, jo kori uzlūkoja kā dārgu, saudzējamu instrumentu, ko mācīja arī saviem audzēkņiem, kuru vidū arī Ausma Derkēvica un vēlākā kordiriģēšanas katedras ilggadējā vadītāja Ludmila Pismennaja...

Jānis Lindenbergs (1941-2014) bija skolotājs pēc sirds aicinājuma, studentu vidū mīļi dēvēts par šefiņu, ilggadējs diriģēšanas pedagogs un Kordiriģēšanas katedras vadītājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, daudzu nozīmīgu pētījumu un grāmatu autors, kura audzēkņu skaits diriģēšanā mērāms pāri septiņiem desmitiem – viņu vidū Jānis Baltiņš un Aira Birziņa, Valdis Butāns un Ainārs Rubiķis, Jānis Liepiņš, Rūdolfs Bērtiņš un vēl daudzi citi.

Ar Romāna Vanaga stāšanos katedras vadītāja amatā 2005. gadā sākas regulāra sadarbība ar Eiropas koru akadēmiju, un daudzas aktivitātes saistītas ar dažādiem starptautiskiem projektiem, diriģentu un studentu apmaiņas braucieniem. Šo līniju turpina arī Māris Sirmais, kurš ar savām neizsmeļamajām ideju ģeneratora dotībām cenšas uzturēt dzīvu saikni ar citām Akadēmijas katedrām, jo īpaši komponistiem, simfoniskās diriģēšanas un etnomuzikoloģijas audzēkņiem, tiecas pēc augstiem profesionāliem kritērijiem, tāpat rūpējas par katedras jauktā kora kvalitātes celšanu un labas koncertformas uzturēšanu. Tā 2014. gada pavasarī festivālā "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" viņa vadībā Mūzikas akadēmijas jauktais koris deva būtisku ierosmi jaundarbu tapšanā, aicinot gan vecmeistarus, gan jaunās paaudzes autorus un arī vēl kompozīciju studējošos papildināt kora repertuāru. 

Par tradīciju kļuvusi arī JVLMA jauktā kora piedalīšanās Starptautiskajos Jāzepa Vītola kordiriģentu konkursos, kā tas notika arī nupat. Viena no aktīvākajām šī kondiriģentu konkursa organizatorēm jau daudzu gadu garumā ir Aira Birziņa, kura pedagogu simei pievienojusies jau 2006. gadā. Šobrīd profesore.