2024. gada 12. augustā 130 gadu aprit Nikolajam Daugem - pianistam un pedagogam, kura vārds skan ausīs ikvienam, kurš mācījies klavierspēli vai mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kā viņš spēlējis, kāds bijis un kādas pēdas atstājis savos audzēkņos, var uzzināt Lolitas Fūrmanes grāmatā par Nikolaju Daugi. JVLMA gādājusi par tās izdošanu 2017. gadā. Par tajā apkopotajām Dauges audzēkņu atmiņām, par rūpīgu un smalkjūtīgu faktu atklāšanu, bagātīgu kultūras kontekstu un galu galā brīnišķīgo lasāmvielu liels paldies Lolitai Fūrmanei.

Dažas viņas rakstītā priekšvārdu rindas: "Vēl kā gluži jaunam klavieru pedagoģijas ģēnijam Daugem bija jāaiziet no Latvijas konservatorijas, jo suverēnais talants drīzāk dedzināja ar savu neatkarību nekā padevīgi murrāja kolēģu pulciņā. Viņu grūti iedomāties jelkādās aliansēs, izņemot varbūt vienīgi aliansi ar Gēti vai tās, kas saistītas ar augstāko skaņu mākslas izpratni. Turklāt patiesības mīlestība nav pārāk izdevīga īpašība, jo allaž apdraud tās īpašnieka komfortu. Lieliskais mūziķis ir diezgan maz uzstājies publiskos koncertos. Dauge vispār bija introverta tipa mākslinieks, tomēr šie koncerti ir bijuši dziļas muzikālās interpretācijas, stila un gaumes apskauti."

Nikolaja Dauges ierakstos raidījumā skan:

Johana Sebastiāna Baha "Kapričo mīļotā brāļa aizbraukšanai" BWV992,
skaņdarbi no Roberta Šūmaņa cikla "Bērnu ainas" op. 15,
Nikolaja Dauges miniatūras klavierēm.