10. maijā sirsnīgus sveicienus dzimšanas dienā sūtām izaicinošajam, muzikāli spilgtajam, itin bieži arī visai ekstrēmajam un idejās - arvien "zaļajam" komponistam Platonam Buravickim. Klausāmies trīs viņa opusus: "Meliorāciju" divām flautām un klavierēm, "Debess pulksteni" saksofonam, bungu komplektam un ērģelēm, kā arī 11. Liepājas koncertu balsij un orķestrim.

Lai gan Platons Buravickis vēl ierindojams jauno komponistu saimē, viņš topošā un daudzsološā statusu sen pārkāpis ar ražīgu radošo darbību, dažādiem skaņdarbiem dažādos žanros. Mūziķis, kurš ir arī pianists un pedagogs, darbojas akadēmiskajā lauciņā, taču viņa radošumā būtiska loma ir elektroniskajai mūzikai un ietekmēm no neakadēmiskās sfēras - džeza un roka elementiem.

Par savu aroda meistarību komponistam jāpateicas Vilnim Šmīdbergam, Pēterim Vaskam un Selgai Mencei, viņš prasmes profesionāli slīpējis arī pie starptautiskām autoritātēm - papildinājis zināšanas algoritmiskās kompozīcijas kursos pie Ahima Bornhofta, elektroakustiskas kompozīcijas mācībās pie Rolanda Kronlaka, Lamberto Kočjoli un Džeimsa Bulloka, radošās meistarklasēs pie Dītera Maka, Aleksandra Čaikovska, Kristiāna Volfa un Ričarda Kemerona-Volfa, arī Eda Beneta.

Par spilgtu radošo darbību Platons Buravickis 2014./2015. akadēmiskajā gadā saņēmis Nika Gothama Mūzikas balvu un viņa opusi godalgoti vairākos kompozīciju jaunrades konkursos. Viņa mūzika arvien tiek atskaņota mūsdienu mākslas festivālos "Skaņu mežs", "Dominante", Survival Kit 5, Art and Communication, "Arēna", Latvijas Jaunās mūzikas dienas - visur, kur akcentēts laikmetīgums, avangards un radoši izaicinājumi.

Visupirms klausāmies viņa trio divām flautām un klavierēm "Meliorācija", ko 2019. gada 20. marta koncertā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē pirmatskaņoja trio "Metamorfoze" - flautistes Liene Dobičina un Zane Jurēvica, kā arī pianiste Zane Rubesa.

Kompozīcija "Meliorācija", kuras jēdziens nācis no latīņu valodas, nozīmējot "uzlabošana" un "labāk". Tās aprakstā lasām šādus vārdus: "Mūzika vēsta par pasaules sakārtošanu, to attīrot no cilvēces kārdinājumu, kaislību un bezatbildības rezultātā radītā pasaules piesārņojuma.Komponista redzējumā attīrīšana ir ne tikai poētiski apcerīga, izjūtot cilvēces radīto postu, taču arī mehāniska, attēlojot visu nepieciešamo mašinēriju, kas vajadzīga mērķa īstenošanai." Tik tiešām, Platona Buravicka mūzikā valda ritms, enerģija, mehāniska precizitāte un intensitāte.

Tikām ierakstā no pagājušā gada 3. jūlija koncerta "Džeza noskaņās", kas risinājās Rīgas Domā, saksofonista Aigara Raumaņa, perkusionista Ernesta Mediņa un ērģelnieka Aigara Reiņa sniegumā skan Platona Buravicka opuss "Debess pulkstenis" saksofonam, bungu komplektam un ērģelēm. Ar šo Rīgas Domam netipisko koncertu "Džeza noskaņās" tika uzsākts vasaras koncertu cikls, un tā doma bija - pavērt robežas plašāk un ieklausīties mūzikā, kas nav ierasta baznīcas vidē. Šoreiz džeza mūzikas nokrāsās. Tas ir solis pretī vairāk spēlesprieka, brīvības muzikālās izpausmēs un harmoniskā skanējumā, ritmikā un emocionālā nepiespiestībā. Mazliet improvizācijas un tas, ko var nospēlēt tikai vienreiz.

Visbeidzot, pirms baudīsim šīsdienas jubilāra Platona Buravicka trešo opusu - 2016. gadā radīto Liepājas koncertu Nr. 11, ieklausīsimies komponista apcerē par mūzikas lomu viņa dzīvē:

"Jau kopš agras bērnības mūzika kļuvusi par manu ticību.

Sākot ar brīdi, kad pirmo reizi pieskāros klaviertaustiņiem, apjēdzu un izjutu mūzikas spēku: es saprotu – XXI gadsimtā mūziķa profesijai jākļūst par dominējošo profesiju, tāpat kā militārista profesija bija dominējošā XX gadsimtā.

Ja karš ir cilvēces ceļš uz nāvi, tad Mūzika – cilvēces ceļš uz uzvaru, ceļš dzīvei un tālākai attīstībai.

Komponistam un vispār mūziķim ir ļoti liela atbildība, tāpat kā arhitektam un celtniekam; tikai, atšķirībā no pēdējiem, novērtēt mūzikas radītāju atbildību ir grūtāk, jo rezultāts nav redzams uzreiz pēc viņu darba beigšanas - tāpēc mūzikas radītāju atbildība ir lielāka.

Kopš brīža, kad uzrakstīju pirmo noti, nolēmu, ka darīšu visu, lai cilvēki vairāk klausītos Mūziku, lai būtu tuvāk tai, tuvāk uzvarai.

Nolēmu, ka izdarīšu visu, lai cilvēce pēc tam, kad mūzikas radītāja darbs ir pabeigts, ātrāk spētu novērtēt ne tikai tā skanējumu, bet arī tā atbildīgo ieguldījumu cilvēka dvēseles un ego veidošanā. Cilvēcei ir jāatver sevi mūzikai un jāatrod tajā sevi."

Vienpadsmitais Liepājas koncerts skan ierakstā no tā pirmatskaņojuma 2017. gada 22. jūlijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Juliannas Bavarskas, Liepājas simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas sniegumā.