Komponista un pianista Jāņa Ķepīša 115. dzimšanas dienas atceres raidījumā „Jānis Ķepītis mūzikas un atmiņu kaleidoskopā” tiekamies gan ar Meistara pazīstamākajiem darbiem, gan – no rokrakstiem atdzīvinātām un iznākšanu jaunā albumā vēl tikai gaidošām skaņu gleznām, gan arī komponistam tuviem cilvēkiem: viņa vadītās kameransambļu klases kādreizējo absolventi, čellisti Agni Sprūdžu, fagotistu Andri Arnicānu, pianisti Noru Lūsi un vienu no Jāņa Ķepīša dēliem – Anduli Ķepīti, kurš patlaban saimnieko komponista Baltezera mājās „Ķepītēs.”

Kāds šo cilvēku atmiņās ir saglabājies kolorītais un radoši daudzšķautnainais komponists, kādreizējais Latvijas Radio koncertmeistars un Jāzepa Vītola trio dalībnieks, vēlāk - kameransambļu klases vadītājs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā? Viņam veltītajā Lolitas Fūrmanes grāmatā „Darba bite. Ķepītis” lasām, ka šis gandrīz 1000 lielu un mazu mūzikas opusu autors, kura darbu vidū ir gandrīz 300 solodziesmu, instrumentālā kamermūzika, kora darbi, 6 simfonijas, 10 instrumentālie koncerti, operas „Minhauzena precības” un „Indulis un Ārija,” baleti „Vasaras nakts” un „Turaidas roze,” -  savā daiļradē vēris logu gan lirismam, gan humoreskai, gan romantikas un politisku lozungu pasaulē dzimušu stāstu varoņiem, kļūdams par „latviešu mūzikas gaišo šķelmi.”