Iveta Apkalna par Ventspils koncertzāles ērģelēm: Rezultāts ir absolūti izcils!

"Rezultāts ir absolūti izcils!" Tā mirkli pirms solokoncerta Ventspils koncertzālē "Latvija", ko 27. jūlijā plkst. 19:00 tiešraidē piedāvās baudīt Latvijas Radio 3 "Klasika", atzīst ērģelniece Iveta Apkalna un slavē ērģeļu būvētāju Filipu Klaisu un viņa kolēģus. "Teicams rezultāts ir vienmēr, bet katram instrumentam viņš spēj piešķirt vietējo kolorītu." Ventspils ērģelēm Klaiss spējis piešķirt latviešiem tik ļoti tuvo kopkora skanējumu.

Vaicāta, kā jūtas pirms sava solokoncerta Ventspilī, ērģelniece neslēpj: "Ir interesanti... Vairākas stundas te jau pavadītas – gan agrā rītā, gan vēlā naktī, gan ar orķestri un arī solo.

Bet sajūtas ir tādas, it kā es nebūtu šeit bijusi vēl ne reizi, jo tas, kas notiks 27. jūlija vakarā, būs kas pirmreizējs –

man ir ļoti liels gandarījums un prieks par to, ko paveikuši ērģeļbūves firmas "Orgelbau Klais" puiši, meitenes un visi, kuri daudzu gadu garumā bija iesaistījušies šajā projektā. Rezultāts ir absolūti izcils!

To, ko biju iedomājusies un iekšēji vēlējusies – muzikāli, estētiski, skaniski, akustiski – šobrīd arī dzirdu.

Arī ar publiku. Atklāšanas koncertā jau varēju saprast, kā ir tad, ja ir pilna zāle – ērģeles šajā zālē, arī pilnā ar klausītājiem, skan lieliski!"

Jauno ērģeļu skaņa ir apjomīga – klausītāju pārņem sajūta, ka atrodies skaņu virpuļa iekšpusē. "Tieši tas arī bija mērķis, ko ar Filipu Klaisu plānojām un vēlējāmies panākt – ka skaņa nāk it kā no iekšpuses, it kā no viena sāna, no otra sāna, no augšas, no aizmugures, un klausītāju tā apņem no visām pusēm," stāsta Apkalna. "Arī tas, ka redzamas stabules, palīdz skaņas uztverei – tu redzi un dzirdi, ka skaņa nāk no skatuves puses un nāk tavā virzienā.

Līdzīgi kā Rīgas Domā, kad tiek spēlēti dziļie pedāļu reģistri, var just, ka pat grīda vibrē – tās ir vibrācijas, kas mūs sasniedz no apakšas. Šajā aspektā Ventspils ērģeles man atgādina Elbas filharmonijas ērģeles."

Arī Elbas filharmonijas ērģeles būvējis Klaiss. Vaicāta, vai uzdevumi to būvniecībā viņam bijuši līdzīgi, latviešu ērģelniece teic tā: "Salīdzināt vajag un var, bet... Kaut arī būvētājs ir viens, ērģeles dzīvo telpā un akustikā – vienalga, vai tā būtu lauku baznīca, liela katedrāle vai koncertzāle. Tāpēc ērģeļu skanējumam un skaņas estētikai jābūt pielāgotai konkrētajai zālei, tās estētikai un arhitektoniskajam zīmējumam. Ja skaniski, tehnoloģiski un ergonomiski varu abus instrumentus salīdzināt, jo tie tapuši gandrīz vienlaicīgi, tad

skanējuma ziņā ērģeles Ventspilī pilda savu uzdevumu – būt par omulīgā, siltā, mājīgā koncertzālē esošu karalisku skaņu nesēju, kas atgādina latviešu kopkora skanējumu.

Kad spēlēju šīs ērģeles – un īpaši to labi var izjust romantiskajā mūzikā un arī Pētera Vaska skaņdarbā "Himnas", kas Latvijā tiks pirmatskaņots 27. jūlija koncertā, izjūtu tās kā kopkori. Filips Klaiss ņēmis vērā mums, latviešiem, tik ļoti būtisko kopdziedāšanas tradīciju – kora tradīciju un Dziesmu svētkus. Sūtīju viņam gan audioierakstus, gan video – manuprāt, viņš tiešām šīm ērģelēm vēlējies panākt balsu kopkora skanējumu. Savukārt Elbas filharmonija atrodas ūdens malā un tuvu ostai – tur viss ir darbībā, skaļš un grandiozs, un arī pati zāle ir daudz lielāka. Tāpēc ērģeles tur pilda teju lielā kruīza kuģa uzdevumu – tās peld gan ar savu skaņu, gan skaņas apjomu. Šis aspekts mani ļoti uzrunā Klaisa ērģeļbūves hrestomātijā – viņš ir uzticīgs saviem profesionālajiem principiem, ļoti augstas raudzes tehnoloģiskajai ekselencei. Absolūti teicams rezultāts ir vienmēr, bet katram instrumentam viņš spēj piešķirt vietējo kolorītu. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi."