16. augustā 89 gadu vecumā mūžībā aizsaukta itāļu soprāniste Renāta Skoto (1934–2023), viena no izcilākajām personībām liriskā soprāna kategorijās 60., 70. gadu pirmajā pusē.

Interesanti, ka jau 12 gadu vecumā, noskatoties „Rigoleto” izrādi ar Tito Gobi titullomā, meitene nolēma kļūt par operdziedoni. Starp citu, pirmais pedagogs viņu sāka veidot kā mecosoprānu,  tomēr nepaspēja daudz  sabojāt. Renāte debitēja 18 gadu vecumā, līdzīgi kā daudzas 19. un 20. gadsimta pirmās puses prīmas un ne jau kādā epizodiskā lomā, bet gan kā Violeta. Nākamajā gadā sekoja debija teātrī La Scala, kur darbojās līdz 1965. gadam. Gados vecāki opermīļi droši vien atceras unikālo notikumu padomju kultūras dzīvē – La Scala viesizrādes Maskavā, kur iepazināmies arī ar Renātas Skoto mākslu. 1965 līdz 1987. gadam viņa bija saistīta Metropoliten teātri, kur 26 lomas nodziedāja vairāk nekā 300 izrādēs. Tomēr nākas atzīt, ka mākslas virsotne bija 60. un 70.gadi, un 70. gadu tikai pirmā puse, kad viņa darbojas savā īstenajā ampluā, liriskā soprāna sfērā. Vēlāk, pievēršoties liriski dramatiskām raksturlomām, panākumi vairs nebija tik iespaidīga nedz mentāli, nedz vokāli.

Visai bagātīga ir Renātas Skoto diskogrāfijā ar 18 operstudijas ierakstiem. Te visaugstākā virsotne ir 1966. gadā Romā ieskaņotā Džakomo Pučīni  opera Madama Byutterflay. Gan titullomas atveidotāja, gan viņas partneri – Karlo Bergonci, Rolando Panerai  - te ir  formas zenītā, un operas dramaturģijā ļoti nozīmīga ir britu maestro Džovanni Barbirolli loma, starp citu, viņa visizcilākais sasniegums operas žanrā. Diriģents spēj iedvest dzīvību un tuvināt perfekcijai, kādi ir Eiropas standartos, tomēr visai viduvējo Romas operas kori un orķestri.

Lomās - Renāta Skoto, Karlo Bergonci, Rolando Panerai, Anna di Stasio.

Saturs

Darbības vieta un laiks: Nagasaki, Japāna, 19.gadsimta beigas

I CĒLIENS

Amerikāņu flotes virsniekam Pinkertonam iepatikusies piecpadsmit gadus vecā geiša Čo-Čo-sana, kuru iesaukuši par Butterfly jeb „taurenīti". Viņš ir nolēmis skaistuli apprecēt. Goro, profesionāls savedējs, rāda viņam meitenes mājiņu dārzā. Viņiem pievienojas ASV konsuls Šarpless, kurš veltīgi mēģina atrunāt draugu no pārsteidzīgajām laulībām. Virsnieks nav pierunājams. „Nevienai puķītei nepaiet garām" - tāda ir viņa dzīves filozofija, un viņš uzsauc tostu par godu amerikānietei, kuru viņš kādudien apprecēs. Bet Čo-Čo-sana patiesi ir iemīlējusi savu nākamo vīru. Pinkertona dēļ viņa ir ar mieru pat pāriet kristīgajā ticībā un saraut attiecības ar savu ģimeni. Imperatora komisāra klātbūtnē sākas laulību ceremonija. To pārtrauc Čo-Čo-sanas tēvoča Bonzas saniknotie kliedzieni: viņš nolād brāļameitu par to, ka tā nodevusi savu senču ticību. Tuvinieku pamesta, meitene rūgti raud. Pinkertons viņu mierina, un jaunlaulātie apliecina viens otram savu mīlestību.

II CĒLIENS

Pēc kāzām pagājuši trīs gadi. Pinkertons drīz pēc laulībām aizbraucis no Japānas, un Čo-Čo-sana pacietīgi gaida viņa atgriešanos. Vīra un radinieku pamesta, viņa dzīvo kopā ar kalponi Suzuki un mazo dēlu, par kura esamību Pinkertons pat nenojauš. Čo-Čo-sana cieš trūkumu, bet cerības viņu neatstāj. Viņa tic, ka Pinkertons atgriezīsies kā solījis. Ierodas Šarpless, kas saņēmis vēstuli no Pinkertona, kurā virsnieks lūdz sagatavot Čo-Čo-sanu smagam triecienam: viņš ir apprecējis amerikānieti. Taču Šarplesam neizdodas līdz galam nolasīt vēstuli, jo, padzirdējusi, ka vīrs ir sveiks un vesels un drīz ieradīsies Nagasaki, Čo-Čo-sana viņu pārtrauc ar skaļām gavilēm. Ienāk Goro kopā ar princi Jamadori, kuram Goro grib izprecināt Čo-Čo-sanu. Saņēmuši laipnu atteikumu, viņi aiziet. Šarpless iesaka Čo-Čo-sanai pieņemt Jamadori priekšlikumu. Viņš nolasa līdz galam Pinkertona vēstuli, bet jaunās sievietes ticība nav iedragājama. Viņa apgalvo, ka, ieraugot savu dēlu, Pinkertons atgriezīsies pie viņas. Dziļi aizkustināts Šarpless aiziet, apsolījis pastāstīt Pinkertonam par dēlu. Atskan lielgabala šāviens, vēstot, ka ostā ienāk amerikāņu kuģis, ar kuru jāierodas Pinkertonam. Priecīgi satraukta, Čo-Čo-sana uzvelk savu kāzu tērpu un izrotā mājiņu ar ziediem. Pēc laika Suzuki un Čo-Čo-sanas dēls aizmieg, bet viņa, gaidot vīru, lūkojas kuģa ugunīs.

III CĒLIENS

Ir pagājusi nakts, bet Čo-Čo-sana joprojām gaida. Nogurusi viņa novēršas no loga un, aijādama bērnu, aizmieg. Suzuki redz nākam Pinkertonu Šarplesa pavadībā, kopā ar viņiem ir kāda sveša dāma. Šarpless atklāj Suzuki patiesību: tā ir Pinkertona sieva Keita. Uzzinājis, ka viņam ir dēls, Pinkertons atnācis, lai viņu paņemtu sev līdzi. Izdzirdējusi balsis, Čo-Čo-sana izskrien no istabas. Ieraudzījusi Keitu, viņa beidzot saprot notikušo. Satriekta līdz sirds dziļumiem, Čo-Čo-sana uzklausa bērna tēva lēmumu. Viņa piekrīt atdot zēnu, taču tikai tad, ja Pinkertons pats atnāks viņam pakaļ. Čo-Čo-sana aizsūta Suzuki prom. Viņa nespēj pārdzīvot savu cerību sabrukumu un, maigi atvadījusies no dēla, noduras. Kad Pinkertons ienāk, saucot viņas vārdu, Čo-Čo-sana mirst.