Ieraksti no Jāņa Zābera pēdējā koncerta 1970.gada 17.maijā LU aulā. Pie klavierēm Hermanis Brauns.

Tovakar dziedoņa cienītājos neviesās ne mazākās aizdomas, ka šis solokoncerts izrādīsies viņa pēdējais…Toreizējā radio redaktore Daila Liepa gan atceras, ka klausoties Grīga dziesmu „Gulbis,” kas viņu saviļņojusi līdz asarām, kaut kāda traģiska priekšnojauta prātā iezagusies, taču it nekas tobrīd nav liecinājis par kādu letālu diagnozu. Jāņa Zābera solokoncerts tika ierakstīts par spīti lentes deficītam, kas tolaik jau sāka kļūt par hronisku problēmu. Tomēr katram Jāņa Zābera solim tolaik tika sekots ar īpašu uzmanību, un tādai „zvaigznei” vispārējā deficītā varēja un vajadzēja atrast gan ieraksta tehniku, gan lenti. Savā pēdējā pavasarī Jānis Zābers Universitātes aulā sniedza divus solokoncertus. Pēc pirmā, kas izskanēja 27. aprīlī, laikrakstā „Cīņa”  operatīvi parādījās arī Dailas Liepas rakstīta koncerta recenzija, kas, raksturojot koncertā dzirdēto, izskaidroja arī klausītāju lielās slāpes pēc Jāņa Zābera balss:

„ Viena no lielākajām Rīgas zālēm šajā vakarā spēja uzņemt tikai daļu no klausītāju - vokālās mūzikas un mākslinieka talanta cienītāju saimes, kas vēlējās dziedoņa koncertu dzirdēt. Šeit tūdaļ arī jāpiebilst, ka piecu gadu atstarpe no viena patstāvīga koncerta līdz nākamajam, tādam dziedonim kā J. Zābers, ir pārlieku gara. Pēc atgriešanās no studijām Itālijā mākslinieks vairākkārt dziedājis Ļeņingradas un Maskavas publikai, bet rīdzinieki šai ziņā bijuši piemirsti. Neliels mierinājums Rīgas mūzikas draugiem ir vēl 17. maijā paredzētais J. Zābera otrs koncerts.”

   No 17. maija koncerta šoreiz raidām Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Edvarda Grīga, Franča Šūberta un Paolo Tosti dziesmas.