Henriks Mikolajs Gureckis trijdaļīgo Trešo simfoniju op. 36 radījis 1976. gadā triju mēnešu laikā. Tās nosaukums ir "Raudu dziesmu simfonija”, un komponists to rakstījis, domājot par visiem tiem, kuri zaudējuši sev tuvus cilvēkus - vecākus, bērnus, brāļus, māsas, draugus...

Katrā daļā ietverts soprāna solo: pirmajā tas ir 15. gadsimta poļu dziedājums, otrajā - uz gestapo sienas otrā pasaules kara laikā uzrakstīta ziņa, trešajā - tautas melodija no Silēzijas (māte cenšas atrast savu dēlu, kas nogalināts silēziešu sacelšanās laikā).

Lūk, kā 1992. gadā pats komponists stāstīja par šo simfoniju: „1970. gadā manās rokās nonāca grāmata par vācu okupāciju, par bēdīgi slaveno gestapo cietumu Zakopanē. Starp kalniem un ezeriem, un ikonām uz dienvidiem no Katovices, kur es dzīvoju un rakstīju šo simfoniju.

Uz cietuma sienām bija ieskrāpētas dažādas ziņas - visos cietumos ir šādi uzraksti. Bet man dziļi sirdī iekrita vēstījums, ko rakstījusi kāda jauna meitene.

Tie bija ļoti vienkārši vārdi. Visiem bija labi zināms, ja esi nonācis šajā cietumā, esi lemts nāvei. Un šī jaunā meitene bija uzrakstījusi nevis kaut ko traģisku, nevis kaut ko melodramatisku, nevis "esmu nevainīga" vai "nogaliniet viņus", bet vienkārši "mammu, neraudi". Mums apkārt ir tik daudz ļaunuma, tomēr mums jācenšas atrast un saskatīt kaut ko pozitīvu. Pat vissliktākajā cilvēkā ceram atrast kaut ko labu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Mana Trešā simfonija - jā, tā ir traģiska, bet nevis kā traģēdija. Es gribēju izteikt lielas sāpes - karš, komunisma režīma drausmīgais laiks un mūsu dzīve šodien - kad arī pasaulē ir bads un notiek kari. Un kāpēc? Kāpēc? Šīs skumjas manī mīt visu laiku, es nespēju no tām atbrīvoties.”

Piedāvājam ierakstu ar austrāliešu dziedātāju un komponisti, grupas Dead Can Dance dalībnieci Lisu Džerārdu. Genesis orķestri diriģē Jordans Kamdžalovs, kura vadībā šī simfonija pirms desmit gadiem izskanēja arī Rīgā.

Līsa Džerāda saka:

„Kad Jordans Kamdžalovs ieminējās par iespēju dziedāt šajā simfonijā, es gluži vai paģību pārsteigumā.

Jo darbs ne vien ir pavisam citā, man netipiskā žanrā, bet arī ar tekstu poļu valodā. Bet kā gan es būtu varējusi pretoties Jordana naivajai ticībai, ka tas, kas man tobrīd šķita neiespējams, patiesībā ir paveicams." Jordans Kamdžalovs saka, ka „sadarbība ar Džerārdu bijusi kā sapnis. Un ieraksts ir unikāls, brīvs no klišejām un pasaulīgām robežām.”

………………………