„Esmu piekritējs teorijai, ka lietas un idejas atrod TEVI, ja esi gatavs tās uzņemt. Kaut ko jau tu vari ģenerēt, bet šo to man gadiem nav izdevies īstenot. Un pēkšņi ir brīdis – un tas aiziet. Nu, kā to var izskaidrot?! Nekā. Tikai metafiziski”. Tā sarunā ar „Klasiku” saka Māris Kupčs – JVLMA Senās mūzikas katedras (2005), baroka orķestra Collegium Musicum Riga (CMR, 2005) un Collegium Choro Musici Riga (CCMR, 2010) izveidotājs un vadītājs, Rīgas Senās mūzikas centra direktors un galvenais producents, arī Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas asociētais profesors (kopš 2020.) un viens no mentoriem starptautiskajā “Radošās Eiropas” projektā Emerging European Ensembles. Diriģents, klavesīnists, stīgu instrumentu eksperts. 2020. gadā par sasniegumiem senās mūzikas pētniecībā iecelts par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku.

      Būdams no viens no pirmajiem mūziķiem Latvijā, kuri nopietni sāka nodarboties ar senās mūzikas pētniecību un atskaņošanu, lielu daļu zināšanu Māris apguva pašmācībā. Sarunā viņš saka, ka toreiz juties vientuļš. Turpretim tagad viņam ir gan domu, gan sarunu biedri – mūziķi, kurus viņš pats izskolojis. Māris jokojot saka: „Elitāra vienība, kuru var arī saukt par sektu”.

      No pēdējā laika Māra iestudētajiem, diriģētajiem skaņdarbiem raidījumā skan (7:53) G.F. Hendeļa oratorija „Herkulesa izvēle” (The Choice of Hercules, 1750. Biradžs Barkakati (Biraj Barkakaty, kontrtenors, ASV) – Herkuless, Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) – Bauda, Elīna Avotiņa (mecosoprāns) – Tikumība, Ansis Bētiņš (tenors) – Baudas pavadonis, CMR un CCMR 2019. gada 5. maijā Mazajā ģildē).

      Un pēc tam (56:26) - saruna ar Māri Kupču, kuras laikā skan fragmenti no viņa diriģētās Fridriha Bruka simfonijas „Daugavpils” (Anda Eglīte, Gertruda Jerjomenko, Liepājas Simfoniskais orķestris, 2017), K. Monteverdi operas „Orfejs” (Rinalds Kandalincevs, Stjuarts Makkojs CMR, JVLMA jauktais koris, pūtēji no Trosingenes, Bāzeles un JVLMA, 2007), Mocarta klavierkoncerta Mibemolmažorā KV 271 (Ernests Neimanis, CMR, 2018), Johana Ādama Hillera kantātes „Tā simtā dziesma” (CMR, CCMR, 2012) un Fransuā Rebela un Fransuā Frankēra heroiskās pastorāles „Ismene” (Ilze Grēvele-Skaraine, Rinalds Kandalincevs, CMR, 2018).