Komponists un pedagogs Ģederts Ramans (1927-1999) dzimis Jelgavā, no 1936. gada mācījies Daugavpils mūzikas skolā, no 1947. gada mācījies kompozīciju, klarnetes un akordeona spēli Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, kuru nepabeidzis 1950. gadā iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. To absolvē 1955. gadā, diplomdarbā izstrādājot simfonijas pirmo daļu. No 1951. gada darbojas par skaņu režisoru Latvijas Radio, 1955.–1968. gada Latvijas Televīzijā. No 1965. gada pasniedz kompozīciju un mūzikas teorija E. Dārziņa Mūzikas skolā, no 1973. gada līdz mūža beigām arī Latvijas Valsts konservatorijā. 1968.–1984. gadā ir Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdis.

Arnolds Klotiņš:

"Jaunradē Ramans debitē līdztekus simfoniskajā un populārās mūzikas laukā, viņš ir viens no pirmajiem pēckara gadu t.s. estrādes dziesmu autoriem, taču arī pats pirmais latviešu komponists, kurš džeza elementus uzpotē simfoniskajai mūzikai (Koncerts saksofonam, 1962, u.c.).

Izņemot trīs operetes, viņa jaunrade pakāpeniski attīstās simfoniskas dziļdomības un psiholoģiska dramatisma virzienā. Tas skaidri izpaužas deviņās simfonijās, kā arī kora mūzikā, kur Ramans debitē samērā vēlu, taču vērīgi seko sava laika dominējošajai tematikai, tostarp vēstures poetizācijai un dabas apoloģijai. Ar kori saistītajos žanros daudz konkrētas ainaviskas un priekšmetiskas iztēles, piemēram, orķestrim, vīru un zēnu korim komponētā 5. simfonijā. Līdzās piecām kantātēm komponēts arī tāds pats skaits izvērstas formas vairākdaļīgu kordarbu. Ramans rakstījis daudz mūzikas teātrim, kino, TV uzvedumiem."

Komponista Ģederta Ramana mūzikas izlasē, komponistu 95. gadskārtā atceroties:

"Brauciens pusnaktī" (1975, Laimoņa Kamaras vārdi) - Latvijas Radio koris un diriģents Edgars Račevskis, 2002
Koncerts-poēma obojai, angļu ragam un simfoniskajam orķestrim (1982) - Uldis Urbāns, LNSO un diriģents Jānis Zirnis, 1982

Ģederts Ramans stāsta par darbu Latvijas Radio un mūziku Radioteātra iestudējumiem Līgas Kokares veidotajā raidījumā, 1997 (LR arhīva ierakstos - Vera Singajevska, Elita Krastiņa, Harijs Misiņš, Ēvalds Valters)

Divertismenta Otrā daļa (1964) - Vilnis Strautiņš (flauta), Jānis Klišāns (trompete), Ivars Vīgners (klavieres), Elhonons Jofe (timpāni), Latvijas TV un Radio kamerorķestris un diriģents Centis Kriķis, 1971
"Pasaka" (Vitauta Ļūdēna dzeja) - Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš, 2002
Trīs tēlojumi ar Jāņa Petera vārdiem ("Iet zeme…", "Akas", "Zemeņu lauks") - Leonarda Daine (mecosoprāns) un Vilma Cīrule (klavieres), 1970