Jubilejas rubrikā „Gaiļa gads” šovakar atkal tiekamies ar šīgada jubilāru, diriģentu un operstudijas „Figaro” māksliniecisko vadītāju Viesturu Gaili. Šīs reizes raidījuma tēma ir operstudijas „Figaro” pirmizrādes, pasaules pirmizrādes un unikālākie atradumi latviešu operu repertuārā. Programmā skanisks ieskats un stāsti par "Mazo princi", "Līsistrati" un "Gundu" u. c. latviešu komponistu operām.

Raidījumu sākam ar stāstu par operu, kurai ar operstudiju „Figaro” nav ne mazākā sakara (jo tolaik studija vēl nebija dibināta). Tolaik 5. kursa Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļas studenta Roberta Liedes opera „Mazais Princis” savu pirmizrādi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves piedzīvoja 1990. gada 24. maijā, tātad šogad pirmizrādes 35. gadskārta.

Periodikā lasāms, ka daudzu latviešu komponistu skatuves darbu ceļš līdz iekļūšanai Latvijas Nacionālās operas repertuārā bijis ļoti grūts.

Ādolfa Skultes „Eža Kažociņš” uz savu pirmizrādi, turklāt ne jau Latvijas Nacionālajā operā, bet Tērvetes dabas parkā gaidīja 38 gadus!

Mūzikas akadēmijas operstudijā "Figaro" top Ilzes Arnes operas "Līsistrate" iestudējums, kas ir uzskatāma par pirmo latviešu erotisko operu. Arne "Līsistrati" pabeidza 1997. gada vasarā, un tās libreta pamatā ir sengrieķu dramaturga Aristofana (apmēram 445–385 p.m.ē.) komēdija.

Gudrā un enerģiskā Līsistrate aicina sievietes sacelties pret vīriešiem, liedzot viņiem kaislīgākās vēlmes un baudas, kamēr tie nepārtrauks karot.

Operas libretu veidojusi pati komponiste. Iestudējumu veido diriģents Viesturs Gailis, režisors Valdis Lūriņš, scenogrāfs Juris Salmanis. Līsistrates lomu atveido Aira Rūrāne. Arnes operas "Līsistrate" pirmizrādes notiek Rīgas Latviešu biedrības zālē 1. un 2.novembrī.

Savukārt 2009. gada 26. aprīlī pirmizrādi Latvijā piedzīvoja Ādama Ores opera „Gunda,” kuras notis Viesturs Gailis, šķirstot veco papīra kartotēku, bija uzgājis Latvijas Mūzikas akadēmijas bibliotēkā. Nevarētu gluži teikt, ka Ores „Gunda” kā vēsturisks fakts ar mūziku saistītiem cilvēkiem būtu nezināms. Ar rezervētu attieksmi 70. gados izdotajā „Latviešu mūzikas vēsturē” šo operu piemin Lija Krasinska, ieintriģējot ar apgalvojumu, ka 19., 20. gs. mijā šī opera esot vairākkārt iestudēta Vācijā, Austrijā, Šveicē un Krievijas impērijas lielpilsētās.

Un te nu vietā atgādināt, ka Ādama Ores operas „Gunda” valoda ir vācu. Tomēr rūpīgi pārbaudot faktus, Latvijas Nacionālās operas dramaturgam Mikum Čežem izdevies noskaidrot, ka Ore centienos popularizēt savu operu rīkojis tās daļējus vai pilnus koncertatskaņojumus.

Mūzikas vēsturnieka Jāņa Kudiņa pētījumā par operu vēsturi Latvijas mūsdienu teritorijā, nodaļā par pirmajām latviešu operām vācu valodā līdz „Baņutai” un „Ugunij un naktij” lasām:

"Pēc Ores nāves „Gunda” iegrima aizmirstībā, vēlāk, jau PSRS okupācijas periodā, kļūstot par ne pārāk izdevušos žanra piemēra pieminējumu historiogrāfijā.”

Pašķirstot 30. gadu periodiku, komplimentu operai pamaz, drīzāk otrādi. 90. gadu presē muzikologs Oļģerts Grāvītis par "Ores" viencēlienu raksta kā par skatuves darbu izrādi, kas pieskaitāma latviešu oriģināloperas aizmetņiem, bet ne klasiskās latvju operas ievadījumam. Un te – operstudijas „Figaro” spēkiem īstenota operas scēniskā pirmizrāde 2009. gada aprīlī – vairāk nekā 100 gadu pēc operas radīšanas!

Anglijas karaļa Ričarda Lauvvassirds lomā bija Jānis Kurševs, Durnšteinas pils komandants, viņa meitas Gundas atveidojumā – Juliāna Indrika, Gundas krustmātes Urzulas lomā bija – Laura Grecka, Ričarda draugs Blondels – Gints Sterinovičs, bruņinieks Kuno – Viesturs Vītols. Bruņinieki un lauku ļaudis – Mūzikas akadēmijas jauktais koris, pie akadēmijas studentu simfoniskā orķestra diriģents pults – Viesturs Gailis.