Otrajā sērijā raidījumam "Frīdrihs Šillers mūzikā" - lugas "Marija Stjuarte" lappuses Gaetano Doniceti operā "Marija Stjuarte" un latviešu aktieru balsīs no Latvijas Radio arhīva ierakstiem, kā arī Roberta Šūmaņa uvertīra "Mesinas līgava" op. 100 un dziesma "Cimds" op. 87, Johannesa Brāmsa Nenia ("Sēru dziesma") korim un orķestrim op. 82 un "Vakars" no Trim kvartetiem četrām balsīm un klavierēm op. 64/2, kā arī
Riharda Štrausa kora himna "Vakars".

Frīdrihs Šillers traģēdiju "Marija Stjuarte" rakstīt gatavojās ilgi. Kad Veimāras Galma teātrim Šillers  adaptēja Šekspīra traģēdiju "Makbets", tas kalpoja par izšķirošo impulsu pašam rakstīt lugu, kurā vēsturiskā un politiskā līnija nesaraujami saistīta ar psiholoģisko. Veimārā daudzkārt ticies un diskutējis ar Gēti, turklāt saņēmis hercoga Kārļa Augusta piešķirto atalgojumu radošajam darbam, kas nodrošināja arī lugas uzvešanu Veimāras Galma teātrī, Šillers lugu pabeidza 1800. gadā. 16. gadsimtā Anglijā savu varu nostiprinājusi karaliene Elizabete, kaut tikpat labi uz troni drīkstētu pretendēt viņas māsīca Skotijas karaliene Marija Stjuarte, taču viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā un apcietināta. Luga sākas pēc tiesas, kad Marijai jau piespriests nāvessods. Elizabete ar tā izpildi kavējas, jo baidās no politiskiem nemieriem valstī. Arī reliģiskas pretrunas lugā tēlotas, jo Marija iepretim protestantismam Anglijā pārstāv katolisko ticību. Šillera traģēdiju par pamatu savai operai, sauktai par lirisku traģēdiju un bel canto stilā komponētai, ir ņēmis Gaetano Doniceti. Milānas teātrī La Scala pirmizrādi tā piedzīvoja 1835. gadā.