Džordžs Gēršvins lielu nozīmību pasaules mūzikas vēsturē guva ar savu lielisko melodiķa talantu gan populārajos, gan klasiskajos žanros, absolūti ģeniālā risinājumā klasiskās mūzikas tradīcijas sapludinot ar džeza un populārās mūzikas elementiem. Viens no šī vakara galvenajiem opusiem ir izteikti akadēmiskais un tehniski sarežģītais koncerts Fa klavierēm ar orķestri, ko Gēršvins radīja pēc slavenās “Rapsodijas blūza stilā”.

Kāzas, kas norisinājās starp klasisko un džeza mūziku “Rapsodijā blūza stilā”, pirmatskaņojuma dienā radīja sensāciju – publika aiz sajūsmas ūjināja kā zvēri, bet kritiķi šo opusu slavēt slavēja. Pirmatskaņojuma dienā publikā sēdēja arī kāds gudrs klausītājs un uzreiz saprata, ka šeit ir potenciāls radīt vēl kādu sensāciju. Tas bija Ņujorkas filharmonijas diriģents Valters Damrošs, kurš Gēršvinu pēc dažām pārdomu dienām aicināja uzrakstīt koncertu viņa orķestrim, kurā solists varētu būt pats darba autors. Gēršvins šai afērai piekrita, nopirka orķestrācijas grāmatu un sāka studēt to, lai saprastu, kā tad īstens koncerts ir jāraksta.

Izrādās, “Rapsodiju blūza stilā” pats Gēršvins nemaz nebija instrumentējis. To darīja viņa kolēģi un labi paziņas.

Reakcija uz Klavierkoncerta Fa pirmatskaņojumu 1925. gadā Kārnegī zālē bija klusa, salīdzinot ar “Rapsodijas blūza stilā” pirmatskaņojumu. Taču publikas vidū bija arī tādi skaļi vārdi kā Rahmaņinovs, Heifecs, Hofmans, kuri slavēt slavēja Gēršvinu par viņa darbu un tā atskaņojumu.

Pēc daudziem gadiem komponists un Gēršvina biogrāfs Deivids Šifs kādā rakstā ļoti skaisti rezumēja klasiskās un populārās mūzikas saplūšanu Gēršvina mūzikā:

“Gēršvina mūzikā stilizēti tiek nevis populārās, bet gan klasiskās mūzikas elementi. Piemēram, klavierkoncerts Fa sākas ar sitaminstrumentu fanfarām, kam pēcāk maz sakara ar šo darbu. Taču šādā veidā Gēršvins rada iekšējas pretrunas klasiskajā mūzikā. Šajā koncertā parādās arī fūga, bet tikpat ātri tā pazūd. Lai gan Gēršvina stilizācijas visbiežāk balstījās Lista vai Čaikovska tradīcijā, viņš tomēr sekoja viņlaika norisēm un senās tradīcijas pakārtoja saviem mērķiem un savam unikālam stilam.”

Džordža Gēršvina mūzika pavēra durvis dialogam starp klasisko un populāro mūziku, radot jaunu un maģisku pasauli, kas skaļi un krāsaini dzīvo vēl šodien.

Raidījumā skan:

● “Short Story” vijolei un klavierēm;

● koncerts klavierēm Famažorā;

● “Lullaby” stīgu kvartetam;

● variācijas par tēmu “I Got Rhythm” klavierēm un orķestrim;

● uvertīra mūziklam “Strike Up the Band”.