Kopā ar mākslas vēsturnieci, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci viesojamies Monsas Mākslas muzejā Beļģijā, kur šobrīd skatāma vērienīga starptautiska izstāde "Dziesma par zemi. Deivids Hoknijs", kurā ar divām Johana Valtera un Vilhelma Purvīša gleznām piedalās arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

***

Izstāde "Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi" (David Hockney. Le chant de la terre), kas Monsas Mākslas muzejā (Beļģija, CAP/Le Musée des Beaux-Arts de Mons) apskatāma līdz 2026. gada 25. janvārim, veidota kā savdabīgs vizuāli muzikāls ceļojums, kurā apvienota glezniecība, dzeja un mūzika, un kura vadmotīvs ir Gustava Mālera (Gustav Mahler‎, 1860–1911) monumentālā simfonija-kantāte "Dziesma par zemi".

Idejas autore ir Orsē muzeja Parīzē goda kuratore, mākslas vēsturniece Izabella Kāna (Isabelle Cahn), kas pazīstama kā 19. gadsimta otrās pusēs – 20. gadsimta sākuma mākslas eksperte un daudzu starptautisku izstāžu kuratore.

Monsas izstādes koncepcijas pamatā ir slavenā britu mākslinieka Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) gleznu kolekcija, kuru vidū īpaši izceļas iespaidīgas lielformāta un uz iPad radītās kompozīcijas. Līdzās šai centrālajai figūrai ekspozīcija tematiski izgaismo Vincenta van Goga (Vincent van Gogh, 1853–1890), Konstantīna Menjē (Constantin Meunier, 1831–1905), Alberta Edelfelta (Albert Edelfelt, 1854–1905), Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863–1944) un citu ievērojamu autoru daiļradi.

Projekts pēta saikni starp cilvēku un dabu: zemi, laukiem, gadalaikiem, ziediem, vientulību un dzeju, piedāvājot izvērstu emocionāli piesātinātu stāstu sešās sadaļās: "Alma mater", "Vientuļnieks rudenī", "Pavasara reibums", "Flourescenses", "Četri gadalaiki" un "Perspektīva Deivida Hoknija darbos", ko papildina trīs imersīvās telpas.

Katrā zālē notiek saspēle starp glezniecību, mūziku un tekstu, atspoguļojot Mālera skaņdarbu "Dziesma par zemi ("Das Lied von der Erde"). 1907.–1908. gadā sacerētā simfonija ir veltījums dabai, tās trauslajam skaistumam un dzīvības spēkam. Izstādē tas atklājas kā kopīga tēma – universāls gars, kas caurvij darbus, savieno māksliniekus un pavada apmeklētāju gan vizuālā, gan skaņas instalāciju pasaulē.