100. dzimšanas dienā 28. aprīlī atceramies vairāku paaudžu bērnu iemīļoto aktrisi Veru Singajevsku, viņas atveidoto Karlsonu un citas neaizmirstamas lomas. Viņas ne ar vienu citu nesajaucamo balsi, kas tāda - ikvienā uzticību raisoša bērnības balss, balss, kādā runā mazais „es,” nemaz nemainoties saglabājās  līdz pat viņas mūža novakarei.

Aktrisei Verai Singajevskai veltītajā pusstundā ieklausāmies viņas dziedātajās bērnu dziesmiņās un pirms daudzdaudz gadiem Radiofonam uzticētajās atmiņās par to, kā Vera Singajevska iemīlēja teātri un kļuva par aktrisi. Un arī to, kā pie viņas atnāca Karlsona loma, priecējot mazos skatītājus trīs gadu desmitu garumā.

Kā gan netapt par aktieri, ja jau mūžs kopš pašas piedzimšanas ritējis gluži kā piedzīvojumu filmā, ar visu dzimšanas apliecībā nepareizi ierakstīto datumu – 1923. gada 12. jūniju!

To skaidrojot, aktrise kādā intervijā stāsta, ka viņa piedzimusi pavasarī, kad ziedējuši ķirši un čivinājuši putni, naktī no 27. uz 28. aprīli. Pēc pāris dienām mazā Vera no šūpuļa izkritusi, un visi nobijušies, ka meitene būšot beigta. Lai viņa pie Dieviņa neaizietu nekristīta, viņu nokristījuši turpat sādžā pareizticīgo koka baznīciņā. Šeit jāpiebilst, ka Vera Singajevska dzimusi Svinarnas sādžā toreizējā Kijivas Guberņā, Ukrainā. Pēc kristībām visa ģimene, izņemot mazo Veru, saslimuši ar vēdertīfu, un tēvs nav varējis Veras dzimšanu reģistrēt. To viņš izdarījis pusotru mēnesi vēlāk, un tā šis kļūdainais ieraksts radies.

Veras Singajevska otrā mīlestība, līdzās teātrim, bijusi dejošana. Bērnībā viņa pat sapņojusi kļūt par balerīnu, bet skolas laikā, devusies līdzi savai māsai uz plastikas studiju.