Madara Gruntmane jūnija sākumā izdeva jau otro savas dzejas krājumu, kura nosaukums ir "Dzērājmeitiņa". To klajā laidusi izdevniecība "Neputns". Pirmais krājums - "Narkozes" - jau izpārdots.
"Klasikai" Madara lasa savus dzejoļus un piedāvā arī savu mūzikas izlasi, kurā ir gan Morisa Ravela Solmažora klavierkoncerta lēnā daļa, gan Imants Kalniņš, gan "Mūzikas skaņas", gan ukraiņu etnoroka grupa "DakhaBrakha", gan vēl šis un tas...
Pirmos tekstus Madara publicējusi vēlu. "Vecumā," smejas dzejniece. "Visu laiku rakstīju, rakstīju un rakstīju, bet sadūšojos brīdī, kad laikam vajadzēja. Man ir ļoti daudz dzejoļu, kurus nevienam neesmu rādījusi, un zinu, ka arī nevajag.
2015. gada sākumā Guntaram Godiņam parādīju savus dzejoļus, un tad tā upe sāka plūst. Viņš teica – "Madara, liec kopā grāmatā!" Tāds Pelnrušķītes stāsts.
Viņš ir lielisks skolotājs – iemācīja tikt galā ar liekvārdību, nebaidīties no tiešuma un godīguma."
Madaras Gruntmanes dzeja ir ļoti, ļoti atklāta... "Tas nav vienkārši – reizēm ir bail, bet tad satieku Guntaru un pārstāju baidīties. Dzejoļi ir tā Madaras daļa, ko iepazīstu vēl joprojām. Tai nav tieša sakara ar to, kāda esmu ikdienā – ne tāpēc, ka tēlotu, bet vēl aizvien sabiedrībā nav pieņemts runāt atklāti par tuvām, sāpīgām tēmām – ne publiski, ne vienam ar otru. Ar grāmatu rakstīšanu esmu atļāvusies būt atklāta.
"Dzērājmeitiņā" esmu mēģinājusi sarunāties ar savu otru "es", un abas drusku konfliktējam. Dzērājmeitiņa man "uzbrauc" par to, ka varbūt varētu būt savādāk, un Madara ņem un raksta, kā viņa jūtas.
Beigās viņas satiekas, un vairs nesaprotu – kura ir kura."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X