29. septembrī 40. jubileju atzīmēja sitaminstrumentālists, komponists un pedagogs, kurš pats skolojies Amsterdamā un Ņujorkā -   Kaspars Kurdeko.  Par sava ceļa sākumu džezā viņš uzskata patiku improvizēt, kas patiesībā arī ir notīs nepierakstīta kompozīcija, un tādu – arī pierakstītu -  viņam ir gana daudz: kā liecina Latvijas Nacionālās operas  mājaslapa -  „Kaspars Kurdeko komponējis mūziku kinofilmai Kriminālās ekselences fonds, modernās dejas izrādei Divotne ar Rūtas Pūces un Annas Novikovas horeogrāfiju un laikmetīgā baleta viencēlienam Tikko Elzas Leimanes horeogrāfijā. Etno ārtroka grupas "Bur Mani" albuma "Tālu Tālu" mūziķis un kompozīciju autors”.

Mareka Amerika ierosinājumā  un ierakstu kompānijas Jersika Records paspārnē klajā nākusi vinila plate "KlusiKlusi" sadarbībā ar Kasparu Vizuli (ģitāra) un Rūdolfu Macatu (taustiņi). Briest idejas nākamajam albumam, bet paralēli – aktīva koncertdzīve gan šeit pat Latvijā, gan citviet, un LR3 Klasika šādus ierakstus Eiroradio sūtījumos saņēmusi vairakkārt.

Maruta Rubeze aicināja Kasparu Kurdeko uz sarunu, piedāvājot  ierakstu no festivāla Kaunas Jazz 2022, kur Kaspars Kurdeko muzicēja Kestutis Vaiginis Quintet sastāvā.

Maruta Rubeze: Vai bijusi arī kāda īpaša dzimšanas diena, kurā tā kārtīgi pie bungām ir sēdēts, vai tomēr dzimšanas diena ir svēta diena, kad jābūt brīvam no darbiem, pie dabas, pie ģimenes? Kādas ir bijušas jūsu dzimšanas dienas Amsterdamā un varbūt pat Ņujorkā?

Kaspars Kurdeko: Svinīgākais spēlēšanas brīdis bija, šķiet, pirms desmit gadiem, kad uzstājos kopā ar savu dvīņubrāli - tas mums bija tāds dubultprieks kopā uzspēlēt un uzaicināt gan manus draugus, gan arī brāļa draugus un paziņas. Tas bija viens liels "jam session"...

Vai džezs pie sitaminstrumentālistiem atnāk ātrāk?

Pie manis džezs atnāca nevis caur sitaminstrumentiem, bet caur vēlmi improvizēt. Tas bija pirmais. Sitaminstrumenti atnāca tikai pēc tam.

Viena lieta ir spēlēt džeza standartus un mēģināt saprast, ko mūzikas autors tur ir sarakstījis, kādas bijušas viņa domas, bet pavisam cita lieta ir kļūt pašam par mūzikas autoru. Jums ir gana liela pieredze arī šajā jomā. Kāds bijis šis process?

Patiesībā jau Amsterdamas konservatorijas laiks un arī Ņujorka bija pirmais brīdis, kad sapratu, ka tas ir iespējams un blakus esošie mūziķi tavu mūziku padara vēl labāku, jo ļoti liela loma šajā procesā pieder interpretācijai. Pietiek ar pamatideju, ko tālāk jau var iznest pārējie mūziķi. Man bija pārliecība par to, ka tas ir izdarāms, jo komponēt jau var tikai komponisti. Bet nu - ja mēs tā iedziļināmies, kas ir džeza solo, tad patiesībā tā ir tūlītēja, nepierakstīta kompozīcija, tā ka patiesībā tas viss notiek šeit un tagad, konkrētajā brīdī, procesā. Tā ka lielā mērā mūziķis ir arī komponists.

Mani ļoti interesē, cik plaši džeza mūzika var sadarboties ar citām mākslām. Tas bijis mans nākamais solis - mūzika teātrim un filmām, mūzika dejai jeb mūzika baletam, sadarbība ar Elzu Leimani. Kaut gan esmu džeza mūziķis, manī mīt dažādas intereses.

Šis gads bijis pārdomu pilns par to, kāds varētu būt mans nākamais soloalbums. Jo pats pirmais albums tapa, pateicoties Marekam Amerikam un viņa vadītajai mūzikas izdevniecībai "Jersika Records": tajā mēs vienojāmies apvienībā, ko nosaucu par "KlusiKlusi" - tā bija apvienība, kurā kopā ar mani muzicē ģitārists Kaspars Vizulis un taustiņinstrumkentālists Rūdolfa Macata. Tas bija tāds ļoti brīvi improvizēts, plūstošs albums. Konceptuāls. Varbūt viens otrs teiks, ka pārāk tumšs, bet ļoti ambients, tekstūru pilns albums. Ik pa laikam to paklausos, man liekas - tādas brīnumainas, interesantas, labas idejas tajā brīdī notika, un tās varētu vēl attīstīt. 

"KlusiKlusi II"?

Varbūt pat tā. Ar mani ir tā, ka man tās labās idejas briest lēnām - tad tām cenšos noticēt, vispirms izdzirdēt iekšēji un tikai tad realizēt. 

Vai ir bijis tā, ka šīs idejas atnāk arī tad, kad ir bijusi kaut kāda laba sadarbība arī ar citiem mūziķiem? (..) 

Tie ir tie vislabākie brīži! Visu laiku šādas ietekmes notiek un tām noteikti ir jānotiek - jo biežāk spēlē kopā, jo skaidrība par to, ko es pats vēlētos savā albumā, kļūst vēl lielāka un skaidrāka.

Jo vairāk dažādu sadarbību, jo skaidrāka vīzija par to, ko es pats labprāt vēlētos pateikt ar savu balsi, un tam noteikti tā ir jābūt, jo džezs ir mūzika, kurā jāietekmējas vienam no otra. Vienmēr esmu bijis atvērts pret visdažādāko mūziku, esmu ļoti lojāls un pretimnākošs visāda veida formām, mūziķiem un mūziķu raksturiem.

(..) Dažbrīd liela daļa ir atkarīga no paša cilvēka personības, kā notiek šī ķīmija, pieņemot citu idejas un pārliecību par to, kā mūzika tiek būvēta: atvērtais prāts ir ļoti, ļoti svarīga īpašība, mūzikai tas palīdz.