Turpinām Baltijas un Ziemeļvalstu projektu In the Shadows jeb "Ēnā". Šoreiz tuvāk iepazīstam nedaudz aizmirstībā iekritušo 20. gs. 1.puses talantīgo un bohēmisko igauņu skaņradi Eduardu Oju (1905–1950).

Eduards Oja dzimis 1905., bet dzīvojis līdz 1950. gadam. Viņš studējis kompozīciju pie Igaunijas tā laika ievērojamākā profesora un komponista Heino Ellera. Ellera daudzo audzēkņu vidū bija arī Igaunijas slavenākais komponists Arvo Perts un izcilākie igauņu simfoniķi: Eduards Tubins, Jans Rētss un Lepo Sumera. Eduards Oja mācījās pie Heino Ellera vienlaikus ar savu studiju biedru Eduardu Tubinu. Abi bija ļoti talantīgi, bet Oju Ellers tomēr uzskatījis apdāvinātības ziņā par pārāku, nekā Tubins. Tubins toties izcēlās ar mērķtiecīgumu un kļuva par ražīgu un pazīstamu komponistu. Savukārt

Oja, sava bohēmiskā dzīves veida dēļ nemitīgi krita dažādās galējībās, nespējot pienācīgi koncentrēties radošajam darbam.

Arī viņa izglītošanās ceļš nebija no vieglajiem tieši finansiālu apstākļu dēļ. Tāpēc viņa neparastais muzikālais talants palika pilnībā neizkopts un radošā karjera bija īsa. Eduards Oja nomira 45 gadu vecumā, daudzi viņa darbi ir pazuduši, iznīcināti vai saglabājušies tikai daļēji.
 
Savas dzīves laikā Eduards Oja darbojās gan kā komponists, gan kordiriģents, mūzikas kritiķis un pedagogs. Viņš bija viena no novatoriskākajām un pamanāmākajām  personībām sava laika mūzikas dzīvē.
Kaut arī Ojas radošais mantojums ir salīdzinoši neliels un   kvalitatīvi neviendabīgs, viņa muzikālā valodai piemīt ļoti spilgta individualitāte. 

Ojas darbu sarakstā rodami nozīmīgi sacerējumi, kurus var uzskatīt par igauņu mūzikas šedevriem, kas svaigumu nav zaudējuši arī mūsdienās.

Nozīmīgāko Ojas daiļrades daļu veido simfoniskās īsformas un kamermūzika, kā arī solo un kora dziesmas.

Eduards Oja piedzima mežsarga ģimenē Tartu apriņķī. No 1919. līdz 1925. gadam viņš mācījās Tartu skolotāju seminārā. Sešus gadus ilgajam mācībām sekoja obligātā pedagoģiskā prakse. No 1925. līdz 1930. gadam Oja strādāja Elvas pamatskolā. Paralēli mācīšanai saviem audzēkņiem viņš komponēja arī muzikālus skatuves darbus, kuros piedalījās neliels orķestris. Pedagoģiskā darba pirmajos gados Oja sastādīja pāris mūzikas mācību grāmatas bērniem, vēlāk izdeva arī solfedžo mācību grāmatu.1925. gadā, 20 gadu vecumā, Eduards Oja iestājās Tartu augstākajā mūzikas skolā vijoles specialitātē, pāris gadu vēlāk kļūstot arī par Heino Ellera audzēkni  kompozīcijā.

Paralēli mūzikas studijām Eduards Oja aktīvi darbojās arī kā kordiriģents. Īpaši labus rezultātus viņš sasniedzis kā Tartu Sieviešu dziedāšanas biedrības sieviešu kora diriģents. Viņš vadījis arī  Tartu biedrības Skaņas māksla jaukto kori. Pēc Augstākās mūzikas skolas beigšanas Eduards Oja strādāja par muzikālās daļas vadītāju Tartu Drāmas teātra studijā un arī par mūzikas kritiķi.

Sekoja teorētisko priekšmetu skolotāja darbs Tartu Augstākajā mūzikas skolā, šad un tad  sakomponējot mūziku arī kādai lugai kā ārštata autoram. Īpaši populāra bija viņa mūzika Augusta Kicberga lugai “Drēbnieks Ōks un viņa laimes stāsts”.

Mūzikas partitūra gan tika iznīcināta Igaunijas teātra bombardēšanas laikā, taču komponistam ar dažu mūziķu un aktieru palīdzību to izdevās atjaunot.

Dzīves nogalē Oja dzīvoja atrauts no sabiedriskās dzīves, un pēc 1948. gada vairs arī nekomponēja, katrā ziņā, par to nekas nav zināms. Eduards Oja nomira Tallinā 1950. gada 16. aprīlī. Vai viņam ir kāda radniecība ar savulaik  Latvijā populāro dziedātāju un aktieri Bruno Oju, ziņu nav.  Eduardam Ojam pēcnācēju bijis neesot, toties bijuši divi brāļi un divas māsas. Iespējams, ar šo dzimtu Bruno Oja ir bijis saistīts, jo viņa biogrāfijā atrodam faktu, ka Bruno  Oja studējis Tartu Medicīnas institūtā, bet no Tartu apkaimes nāk arī Eduarda Ojas ģimene.

Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas, Bruno Oja noslēdzis savu kinokarjeru Polijā un atgriezies Igaunijā, Tartu, kur dzīvojis klusu dzīvi un strādājis Tartu bērnu un jauniešu interešu centrā par pasniedzēju un rakstījis memuārus. Kas zina, varbūt tajos minēts arī Eduards Oja?

Raidījumā skan:

Silent moods (”Klusās noskaņas” ) klavierēm - Erna Sāra

Beauty poem („Skaistuma poēma”) - Vanemuines simfoniskais orķestris, diriģents Mihails Gertss

Klavieru kvintets - Urmass Vulps (vijole), Tomass Nestors (vijole), Andruss Jervi (alts), Tēts Jervi (čells), Vardo Rumesens (klavieres)

Suggestions klavierēm - Ivari Ilja.

Dance of the Magatsitlites - Urmass Vulps (vijole), Vardo Rumesens (klavieres)