20. janvārī 110. dzimšanas dienā pieminam leģendāro kordiriģentu Robertu Zuiku, kurš, dzīvodams Atlantijas okeāna otrajā krastā, līdz pat savam pēdējam elpas vilcienam 102 gadu vecumā, palika īstens Latvijas patriots. Daudzi atceras tos saviļņojošos brīžus, kad augumā sīkais, bet sīkstais meistars viesojās Latvijā 2013. gadā, savas 100. jubilejas gadā, kad notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, noslēguma koncertā 7 .jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē no virsdiriģentu komandtiltiņa braši nodiriģējot Jāzepa Vītola dziesmu "Kalējs".

"Kaļu rotas līgavai, mīļai, skaistai Latvijai", ar šo citātu no J. Vītola dziesmas Roberts Zuika uzrunāja klausītājus jau 1993. gada dziesmusvētkos. Savu pēdējo kompozīciju, dziesmu "Kalējs", Vītols veltīja tieši Robertam Zuikam un viņa vīru korim, dāvinot to jaunajam, enerģiskajam mūziķim Lībekas latviešu slimnīcā.

Roberts Zuika dzimis Madonas pusē, Lubejas pagastā. Mūzika bijusi viņa lielā mīlestība jau kopš bērnības. Pēc Rīgas skolotāju institūta beigšanas viņš strādājis Kocēnu pagasta pamatskolā, vadījis vairākus korus, līdz 1943. gadā tika iesaukts latviešu leģionā. Arī visus kara gadus, pat būdams gūstā, viņš karavīrus rosinājis dziedāt un organizējis koncertus. Tikpat aktīvs mūzikas dzīves organizētājs Roberts Zuika bija arī bēgļu nometnē Lībekā, pēc tam arī Anglijā, Korbijā. Viņa aktivitātes turpinājās, pārceļoties arī uz dzīvi Amerikā, Kalamazū. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Roberts Zuika ar saviem koriem viesojās Latvijā visos Dziesmu svētkos, bija virsdiriģents vai goda virsdiriģents un arvien apmeklēja savu dzimto pusi.

No 1977. gada līdz pat mūža nogalei Roberts Zuika paralēli mūziķa rosībām bija Amerikā izdotā žurnāla "Latvju mūzika" veidotājs. Par godu leģendārā meistara 100. dzimšanas dienai muzikologs Arnolds Klotiņš uzrakstīja grāmatu  "No zobena dziesma. Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā".  vārdiem un Jēkaba Graubiņa Lāčplēšu dziesma ar Viļa Plūdona dzeju.