Atceres lappusīte 75. dzimšanas dienā erudītai, vispusīgai, cilvēciski jaukai un gaišai personībai - J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ilggadējai profesorei, izcilai muzikoloģei un pētniecei, mākslas zinātņu doktorei, plaša spektra lektorei, visā Latvijā cienītai un mīlētai mūzikas pedagoģei Ilmai Grauzdiņai.

Atmiņās dalās JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, profesore, daudzus gadus Muzikoloģijas katedras Etnomuzikoloģijas klases vadītāja Anda Beitāne.

"Dzīve ir strīpaina kā klaviatūra - ir baltie un melnie taustiņi, bet melnie taustiņi ir gan šaurāki izmērā, gan mazāk pēc skaita, turklāt tie viens otru nomaina,"

tā sarunā Viktorijai Jumiķei gadu pirms aiziešanas mūžībā atzina Ilma Grauzdiņa. Pēc smagas slimības šo pasauli atstāja 2016. gada 20. decembrī vien 68 gadu vecumā. Līdz šai liktenīgajai dienai bija aizvadīts darbīgs, intensīvs un pilnskanīgs mūžs.

Viņa 70. gadu sākumā absolvējusi mūsu Mūzikas akadēmiju, kā arī 1983. gadā- Gņesinu Valsts Muzikāli pedagoģiskā institūta aspirantūru Maskavā. Kopš 1973. gada viņa bijusi mūsu akadēmijas Muzikoloģijas nodaļas docētāja, pēc tam profesore. Ilgus gadus vadījusi Mūzikas teorijas katedru. Ilma Grauzdiņa ir atstājusi paliekošas pēdas latviešu kultūras vēsturē, savulaik rūpējoties un palīdzot atrast savu vietu tādām jomām kā kokļu mūzika un tradicionālā mūzika. Viņa pētījusi ērģeļmūzikas, latviešu kordziesmu un Dziesmu svētku vēsturi. Latvijas ērģeļmākslas attīstībā Ilmas Grauzdiņas loma un devums daudzu gadu desmitu garumā ir ar īstu zelta virsvērtību.

Viņas daudzo publikāciju vidū ir grāmatas "Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē" (monogrāfija par Latvijas ērģeļkultūru), "Taisīšu tiltu" pār plašu jūru", "Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", "Izredzētie. Latvijas Lielā kora virsdiriģenti", kā arī brošūras un neskaitāmi raksti.

Viņa bija Skolotāja ar lielo burtu, kura izskolojusi simtiem skolnieku, studentu, maģistru un doktoru. Studenti viņu raksturojuši kā cilvēku ar enciklopēdiskām zināšanām un talantu, kurš pat vissausākos faktus prata padarīt interesantus - ar apskaužamu enerģiju un kaislību viņa nodevās mūzikas pedagoģijai. Īpašu vietu Ilmas interešu lokā ieņēma mūzikas mācības, solfedžo un mūzikas literatūras mācīšanas metodikas jautājumi.

Gadu gaitā uzkrātā skolotājas, metodiķes un lektores pieredze rezultējusies virknē mācību līdzekļu, lūk, daži izdevumi: "Latviešu tautasdziesma tautā", "Mana skaņu pūra lāde", "Mūzikas mācības un solfedžo programma" mūzikas skolām, "Klausīties = ieklausīties + pārdzīvot + saprast", "Pūces skola" mūzikas skolas 1.–3. klasei u. c.

Raidījumā skan ieraksti, kuros dzirdam pašas Ilmas Grauzdiņas balsi - vispirms priekšnesumā, kurā viņa ievijās kā skaņdarba dalībniece, teicēja. Atcerēsimies, ka cienījamā muzikoloģe bija "Mūzikas akadēmijas un Swedbank Gada balvas 2010" labākajam mācībspēkam laureāte, kura, to saņemot, teica: "Man ir ļoti liels prieks, ka augsto atzinību esmu izpelnījusies kā Muzikoloģijas katedras docētāja. Līdz ar to novērtēts ir mūsu – rakstošo un runājošo mūziķu darbs.

Nekad neesmu neko darījusi slavas vai goda pēc. Vienmēr esmu centusies sekot senam sakāmvārdam: Darīt darbu tā, lai darbam prieks. Bet nekad arī neesmu noliegusi, ka par paveikto saņemt atzinību ir ļoti, ļoti patīkami."

Pēc balvas svinīgās ceremonijas 2011.gada 11.janvārī akadēmijas Lielajā zālē sekoja koncerts, kurā Ilma Grauzdiņa Pētera Plakida simfoniskajā pasakā "Nelokāmais alvas zaldātiņš"  līdz ar Andra Vecumnieka vadītā akadēmijas simfoniskā orķestra spēli ievija arī savu balsi, lasot Hansa Kristiana Andersena pasaku.

Īpaša koncerta ierakstā dzirdēsim profesores ievadvārdus un komentārus, proti, 2009. gada 8. oktobrī notikušais koncerts "Sākums" - pirmais muzikālais veltījums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 90. jubilejai. Tas bija studentu un mācībspēku koncerts, kurā piedalījās Kristīne Gailīte, Jānis Apeinis, Mārtiņš Zilberts, Diana Ozoliņa, Agnese Egliņa, Mūzikas akadēmijas jauktais koris Mārtiņa Klišāna vadībā un klavieru kvintets: Jānis Maļeckis, Dzintars Beitāns, Raimonds Ozols, Arigo Štrāls un Inga Ozola, un kurā skanēja Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Vītola, Johana Ādama Birkenštoka, Volfganga Amadeja Mocarta un Roberta Šūmaņa mūzika.