Šī gada 19. maijā ērģelniekam un komponistam Atim Stepiņam būtu apritējusi tikai 65. dzimšanas diena. Katram šajā saulē atvēlēts savs laiks - Atim Stepiņam tie bija 55 gadi, kas zemes dzīvei noslēdzās 2013. gada 20. oktobrī.

Gan kā personību, gan mūziķi viņu atceramies gaišuma un labvēlības apvītu, ar ērģeļspēlei un improvizācijām piemītošu īpašu vieglumu un vijīgumu. Raidījumā viņa ierakstos skan J.S. Baha, V.A. Mocarta, R. Vāgnera, Jura Ābola un paša Ata Stepiņa mūzika un improvizācijas.

Atis Stepiņš: "Improvizācija un sacerēšana ir dziļi saistītas. Esmu baznīcas ērģelnieks un uzskatu, ka nevar nekur labāk iemācīties dziedāt uz instrumenta, kā muzicējot kopā ar draudzi. Parādot reizē iniciatīvu, reizē smalkjūtību. Tas ir attieksmes jautājums, kas ļauj liturģiskajā improvizācijā saskatīt radīšanu. Iedodiet cantus firmus uzdevumu, lieciet spēlēt to ar dažādām ritma formulām, gan tonāli, gan izjaucot tonālo pamatu, un jūs atraisīsiet spēlējošo cilvēku. Domāju, ka šai improvizācijai vēl nav ierādīta pienācīga vieta. "

Atis Stepiņš dzimis 1958. gada 19. maijā Liepājā arheologa Pētera Stepiņa ģimenē. Skološanās mūzikā vainagojās ar diplomu iegūšanu toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā vairākās specialitātēs: klavierspēlē pie Konstantīna Blūmentāla, ērģeļspēlē pie Pētera Sīpolnieka un kompozīcijā pie Ādolfa Skultes. Kopš 1989. gada viņš pats strādāja- nu jau Mūzikas akadēmijā- par pedagogu vispārējā klavierspēlē un ērģeļspēles improvizācijā, bet kopš 1990. gada bija Rīgas Sv. Pāvila evanģēliski luteriskās baznīcas ērģelnieks. Sev tuvās Johana Sebastjana Baha, kā arī laikmetīgās mūzikas interpretācijā un ērģeļspēles improvizācijā viņš vēlāk papildinājās pie holandiešu ērģelniekiem Pīta Keja un Jana Rāsa, ungāru ērģelnieka Žigmonda Satmāri un vēl citiem, kuri, kā viņš pats atzina, būtiski paplašināja viņa muzikālo apvārsni. Atis Stepiņš startēja arī vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos, kļūstot par diplomandu Špeierē, laureātu Vinčenco Petrali konkursā Sicīlijā. Viņa radošo dzīvi, paralēli regulārai koncertdarbībai Latvijā, krāsoja vēl citas starptautiskas aktivitātes: Atis Stepiņš, piemēram, atklājis Berlīnes Mākslu universitātes jaunās ērģeles, 2002.gada rudenī piedalījās Latviešu ērģeļmūzikas nedēļā Otavā, kur daļu programmas spēlēja kopā ar saksofonistu Arti Gāgu, ar kuru viņam bija izveidojusies īpaša radošā sadarbība.