"Klasika" piedāvā komponistam, folkloristam Maksim Goldinam veltītu raidījumu.

Pārraides pirmajā daļā par Maksi Goldinu stāsta etnomuzikologs Boriss Avramecs, pianists Arnis Zandmanis un komponists, diriģents Andris Vecumnieks, bet otrajā daļā pievēršamies viņa rakstītajai mūzikai -  kompozīcijām orķestrim, kameransambļiem un ebreju tautas mūzikas apdarēm.

Raidījumā skan:

Stīgu kvartets / Rīgas stīgu kvartets / 1993

Variācijas klavierēm / Nikolajs Fedorovskis / 1970

Ebreju tautasdziesmas "Cerība", "Tu priecāsies", "Miers jums, eņģeļiem", "Guli, manu bērniņ", "Kad rebe dziedāt sāk", "Klusu", "Zādzība", "Flanelis", "Par godu svētajam šabatam") / VAK "Latvija", Viktors Vidmonts, Olafs Tomenass / 1993

Svīta kamerorķestrim / Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Tovijs Lifšics / 1982

Ebreju tautas dziesmas: "Nestrīdēsimies" / Ludmila Rjabova, Hermanis Brauns / 1964, "Laukos, kur vēji pūš” / Inese Galante, Vladimirs Hohlovs / 1989, "Jel samainiet man kvartu" / Jānis Sproģis, Jānis Bulavs, Inna Davidova / 2002

***

Maksis Goldins
(10.08.1917 - 21.01.2009)

Maksis Goldins samērā vēlu atrod savu komponista spēku pielikšanas adekvātāko sfēru – ebreju tautasdziesmu apdares. Toties tad viņš tajās ieliek jaunrades impulsus un tehnisko pieredzi, ko folkloras pārtveres laukā bija uzkrājusi un varēja piedāvāt arī latviešu 20. gadsimta mūzikas attīstība. Un, protams, – viņa skatu uz tautas mūziku asinājis ilgais dažādu tautu folkloras pētnieka darbs.

Komponists, muzikologs un pedagogs Maksis Goldins dzimis Rīgā, 1917. gada 10. augustā. No 1935. gada studējis Latvijas Konservatorijā Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē, ko absolvējis 1939. gadā. Karam sākoties, evakuējies uz Krieviju, iesaukts Sarkanajā Armijā, ievainots, demobilizēts. No 1942. gada pavasara darbojies t.s. Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī Ivanovas pilsētā, kur uzsācis komponista darbību – t.s. masu dziesmas, kā arī kamermūzikas un kantātes žanrā.

Studējis kompozīciju Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūrā pie Anatolija Aleksandrova (1944–1948), līdztekus izstrādājis mākslas zinātņu kandidāta disertāciju etnomuzikoloģijā, ko 1952. gadā aizstāvējis. 1970. gadā ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu ar disertāciju "Latviešu tautas dziesmas galvenās stilistiskās iezīmes un saites ar austrumslāvu tautas dziesmām". 1993. gadā nostrificēts par habilitēto mākslas doktoru. 1948.–1993. gadā pasniedzis mūzikas teorētiskās disciplīnas LVK, no 1961. gada ir docents, no 1977. – profesors. Kopš 2001. gada valsts emeritētais zinātnieks. Kopš 1946. gada Latvijas Komponistu savienības biedrs. Galveno ievērību guvis ar ebreju tautasdziesmu apdarēm. Tās bijušas programmu pamatā ~ 50 autorkoncertos, kas 1940–2002 notikuši Rīgā, Kijevā, Maskavā, Odesā, Sanktpēterburgā, Viļņā u. c. pilsētās.

Miris 2009. gada 21. janvārī.

Arnolds Klotiņš © LMIC