Klusajā nedēļā neklātienē viesojamies Prāgas Rudolfinum - skaistajā neorenesanses ēkā pašā Prāgas sirdī, Vltavas upes labajā krastā, iepretim karaļpilij.

Šis 1885. gadā uzceltais arhitektūras piemineklis allaž kalpojis daiļajām mākslām un mūzikai; Rudolfinum telpās atrodas mākslas galerija un divas koncertzāles, un tā ir arī Čehijas filharmonijas mājvieta.

Savu nosaukumu šī ēka ieguvusi, pateicoties Austrijas kroņprincim Rūdolfam, kurš reiz to apmeklējis. Taču mūzikas mīļotājiem daudz nozīmīgās ir fakts, ka šajā zālē 1896. gada janvārī noticis pirmais Čehu filharmonijas orķestra koncerts, kuru pie diriģenta pults vadījis tobrīd 55 gadus vecais un pasaules slavenais Antonīns Dvoržāks. Koncertzāle, kurā notika šis vēsturiskais koncerts, tagad nes Antonīna Dvoržāka vārdu, un tieši šeit izskan arī viņa garīgā kantāte Stabat Mater, kuras pirmatskaņojuma laikā – 1880. gadā - tāda Rudolfinum vēl nemaz nebija, un pasaule tikpat kā neko nezināja arī par tādu Antonīnu Dvoržāku.

Kantātes atskaņojumu pie Prāgas Radio simfoniskā orķestra diriģenta pults vadīs Ondrejs Lenards; kopš pavisam neseniem laikiem - orķestra galvenais diriģents.

Šī koncerta ieraksts Lieldienu nedēļā skan vairākās Eiroradio valstu klasiskajās raidstacijās un arī Austrālijā!

Stabat Mater teksts tiek piedēvēts 13. gadsimta itāļu advokātam, dzejniekam un franciskāņu mūkam Jakoponem da Todi. Un, kaut arī tās ir liturģiskas rindas, kas joprojām tiek uzskatītas par vienu no septiņām visu laiku nozīmīgākajām katoļu dievkalpojuma sekvencēm, tās vēstījums ir dziļi cilvēcisks un jūtīgi rezonē cilvēka ciešanām. Tas izskaidro to, kāpēc šis teksts ir fascinējis arī visu laiku komponistus.

Mūzikas pētnieks Hanss van der Veldens ir uzskaitījis vairāk nekā 630 lielformas kompozīciju ar šiem sakrālajiem Stabat Mater vārdiem.

Un šo darbu autoru vidū ir gan Palestrīna un Pergolēzi, gan Haidns un Rosīni, gan Šūberts un Verdi, gan Kšištofs Pendereckis un vēl daudzi citi. Ieraksti un skaņu mākslas statistika apstiprina, ka viens no vispazīstamākajiem un visbiežāk atskaņotajiem Stabat Mater pieder čehu skaņradim Antonīnam Dvoržākam.

1875. gads. Dvoržākam ir 35 gadi, un viņam tiek piešķirta stipendija kā nabadzīgam, bet apdāvinātam mūziķim. Viņš nesen ir apprecējies, taču jauno ģimeni jau ir piemeklējusi pirmā traģēdija – meitiņas Jozefas nāve. Iespējams, tieši tā kļuva par galveno impulsu Dvoržāka Stabat Mater tapšanai; skaņdarbam par sāpēm, kuras izprot tikai tas, kurš zaudējis savu visdārgāko – bērnu.

Debešķīgi skaistais skaņdarbs solistiem, korim un klavierēm tika pabeigts 1876. gada maijā. Gadu vēlāk ģimenē sekoja vēl divi smagi triecieni: viens aiz otra mūžībā tika aizrauti 11 mēnešus vecā Dvoržāka meitiņa Ružeņka un 3 gadus vecais dēliņš Otakars.Tobrīd Dvoržāks turpināja strādāt pie Stabat Mater, to instrumentējot, un pabeidza 1877. gadā.

Skaņdarbs, kurā komponists skaņās pārvērta savas neizmērojamās skumjas un sāpes, tā autoram atnesa pasaules slavu, un pēc tā Anglijas pirmatskaņojuma 1883. gadā Dvoržāka vārds Eiropā vairs komentārus neprasīja.

Tāpat kā pārējos Dvoržāka skaņdarbos, arī Stabat Mater cerība vienmēr triumfē pār bezcerību. Ticība mūžīgajai dzīvei – pār neticību. Tāpēc viņa kompozīciju noslēgumi vienmēr ir gaiši, jo Dvoržāks piedzīvoja arī daudz ģimeniskas laimes kopā ar saviem sešiem bērniem, kuriem bija lemts pārdzīvot savus vecākus.

Dvoržāka Stabat Mater atskaņojumā, ko klausāmies, piedalās čehu un slovāku solisti: sporāns Pavla Vikopalova, kontralts Denisa Hamarova, tenors Jaroslavs Bžezina un bass Peters Mikulašs. Pie Prāgas Filharmoniskā kora un Prāgas Radio simfoniskā orķestra diriģenta pults – slovāku maestro Ondrejs Lenards. Orķestra Galvenā diriģenta amatā Ondrejs Lenards ir jau 7 gadus, un ir kaislīgs Dvoržāka mūzikas cienītājs.