4. septembrī divsimtajā jubilejā godinām austriešu komponistu Antonu Brukneru. Visu šo nedēļu "Klasika" ik vakaru piedāvā kādu no viņa izcilajiem lielformas darbiem, un tieši viņa dzimšanas dienā piedāvājam noklausīties viņa Sesto simfoniju.

Tā ir viena no komponista nedaudzajām simfonijām, kas saglabājusies vienā versijā – Brukners savus simfoniskos "bērnus" nekad neuzskatīja par gana labiem un pilnīgiem un mēdza tos rediģēt un pārstrādāt.

Sesto viņš sāka komponēt 1879. un pabeidza 1881. gadā, bet savas dzīves laikā tā arī nedzirdēja to atskaņotu pilnā veidā. Simfonija ir melodijām pārbagāta un ritmiski visai sarežģīta, tādēļ "Vīnes filharmoniķi" bija ar mieru atskaņot tikai otro un trešo simfonijas daļu – malējās mūziķiem šķita par sarežģītu. Pilnā veidā to pirmatskaņoja diriģents Gustavs Mālers 1899. gadā – trīs gadus pēc komponista došanās mūžībā, diriģējot tos pašus "Vīnes filharmoniķus"...

Lai iepazīstinātu Vīnes klausītājus ar lieliem simfoniskiem opusiem, 20. gadsimta sākumā Šēnberga biedrība rīkoja kamermūzikas vakarus, kuros daudzas simfonijas tika atskaņotas pārlikumā kameransamblim. Parastais Šēnberga kameransambļa sastāvs bija 10 mūziķi: klarnete, mežrags, klavieres, stīgu kvintets un harmonijs.

Simt gadus vēlāk – 21. gadsimtā – šādam sastāvam Bruknera Sesto aranžēja holandiešu diriģents Rolfs Ferbēks (Rolf Verbeek). Harmoniju pilnskanīguma dēļ viņš gan ir aizvietojis ar akordeonu.

Šī gada 1. jūlijā Londonas Vigmora zālē šo simfonijas kamerversiju atskaņoja ansamblis Camerata RCO (Royal Concertgebouw Orchestra): Marks Daniels van Bīmens (Marc Daniel van Biemen) un Koralīne Hruna (Coraline Groen, vijole), Santa Vižine (alts), Mārtje Marija den Herdera (Maartje-Maria den Herder, čells), Georgīna Poada (Georgina Poad, kontrabass), Heins Vīdeiks (Hein Wiedijk, klarnete), Fonss Feršpāndunks (Fons Verspaandonk, mežrags), Dāns Kortekāss (Daan Kortekaas, klavieres), Barts Jansens (Bart Jansen, timpāni) un Ellena Zeima (Ellen Zijm, akordeons).