"Klasika" turpina godināt austriešu komponista Antona Bruknera divsmito jubileju, un piektdienas vakarā piedāvās koncerta ierakstu, kas 14. jūlija vakarā izskanēja Granādas vasaras festivālā.

Koncertā piedalās Elza Dreisiga (soprāns) un Tulūzas Kapitolija Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā. 

Atgādināsim, ka mūsu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Tarmo Peltokoski 2022. gada decembrī tika iecelts arī par Tulūzas Nacionālā Kapitolijas orķestra māksliniecisko vadītāju, savukārt no 2025./2026. gada sezonas viņš kļūs par Honkongas filharmonijas orķestra līderi.

Programmā:

Rihards Vāgners - Uvertīra operai "Nirnbergas meistardziedoņi"
Rihards Štrauss - "Četras pēdējās dziesmas"
Antons Brukners - Devītā simfonija

Simfonija ar kārtas skaitli "9" izrādījās liktenīga ne tikai Bēthovenam vien. Tā kļuva arī par Antona Bruknera pēdējo simfoniju, kuru meistars tā arī nepabeidza. 1894. gada novembrī 72 gadus vecais komponists, cīnoties ar veselības likstām, ievilka dubultsvītru simfonijas trešajai – Adagio daļai. Fināls palika tikai skicēs, pie kurām skaņradis atgriezās vēl ne reizi vien, un, kā apliecina viņa biogrāfi, arī sava mūža pēdējā dienā – 1896. gada 11. oktobrī... Visticamāk, viņš juta, ka šo simfoniju nepabeigs, atstājot norādes, ka simfonijas fināla vietā varētu tikt izmantots viņa vokāli simfoniskais darbs Te Deum: tā motīvus viņš bija iecerējis iestrādāt simfonijas finālā, un kora versijā to veidot kā apoteozi. Jo tas būtu veltījums Visaugstākajam. Antons Brukners bija ticīgs cilvēks un savu Devīto simfoniju veltīja DIEVAM. Tomēr Te Deum kā Devītās simfonijas fināls koncertpraksē neiesakņojās. Simfonijas fināla funkcijas pilda lēnā trešā daļa – grandiozs Adagio, kurā sadzirdama gan liriska grēksūdze, gan cīņu un sadursmju atbalsis, gan gaismas un atpestīšanas pravietojums.