Diriģenta Andra Nelsona vadībā 2023. gada gada Zalcburgas Lieldienu festivālā pilsētas Svētku zālē izskanēja Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms". Šī vērienīgā opusa atskaņojumā piedalījās divi vācu solisti - vācu soprāns Jūlija Kleitere un basbaritons Kristians Gerhāers, kā arī Bavārijas Radio koris un Leipcigas Gewandhaus orķestris.

Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms" ir viens no visu laiku skaistākajiem vokālinstrumentālajiem darbiem. Tā tapšanu mēdz saistīt ar komponista tuva drauga Roberta Šūmaņa nāvi un vēlāk arī komponista mātes aiziešanu viņsaulē. 1866. gada Ziemassvētkos Klāra Šūmane ir pirmā, kas “izlasa” sešas tapušās rekviēma daļas un raksta Brāmsam: "Tavs Rekviēms mani piepildījis līdz malām, tas ir grandiozs darbs, un tā dziļais pamatīgums savienojumā ar dzejas maģiskumu rada izcilu iespaidu, kas ir vienlaikus satricinošs un mierinošs."

Vācu mūzikas vēsturnieks, Brāmsa speciālists Valters Zīgmunds-Šulce savukārt sacījis: ""Vācu rekviēms" padarīja Brāmsa vārdu pazīstamu visā pasaulē, turklāt vēl arī spēcīgi prezentējot viņa paša personību. Mūsu priekšā ir klasiska humānisma simbolika, kas pēctecīga tam, kas lieliski manifestēts Mocarta "Burvju flautā". Šis ir darbs, kas dzimis no elēģijas un spēcīgas rezignācijas, kaut tajā ieskanas arī prieka izvirdumi."

"Vācu rekviēma" teksts ir vācu valodā. Brāmss pats veidojis libretu, izvēloties nevis kanoniskos sēru mesas tekstus, bet gan virknējot Vecās Derības un Jaunās Derības fragmentus, kas atbilst tēmai par dzīvības un nāves attiecībām.