Tieši pirms 70 gadiem 13. jūlijā aizsaulē devies austriešu / amerikāņu komponists, avangardists, komponistu grupas "Jaunā Vīnes skola" dibinātājs Arnolds Šēnbergs (1874-1951).

Viņš bija plaša profila mākslinieks: mūzikā - vēlīnā romantisma un ekspresionisma virziena pārstāvis, vēlāk - atonālās mūzikas un 12 skaņu kompozīcijas tehnikas izveidotājs (šo tehniku pazīstam kā dodekafoniju jeb seriālo tehniku). Šēnbergs bija arī viens no īpaši ietekmīgākajiem 20. gadsimta plaša profila rietumu mūzikas darbiniekiem: komponists, diriģents, mūzikas zinātnieks, gleznotājs un pat daiļkrāsotājs.

Arnolds Šēnbergs bija apsēsts ar skaitli 13, un beigu beigās mira 13. datumā, pie tam nāves brīdī bija 76 gadus vecs, un liktenīgi izrādījās, ka arī 7 + 6 = 13.

Arnoldu Šēnbergu atceroties, klausāmies vienu no pazīstamākajiem un atzītākajiem viņa skaņdarbiem - opusu "Apskaidrotā nakts", kas sākotnēji veidots stīgu sekstetam, bet vēlāk pārlikts orķestrim. No visiem interpretējumiem šajā reizē izvēlēts Latvijas filharmonijas un diriģenta Andra Nelsona sniegums.

Ieraksts tapis 2003. gadā, kad koncertiem vēl bija atvērta Vāgnera zāle, bet šodien pasaulslavenais maestro Nelsons tieši tobrīd bija kļuvis par Latvijas Nacionālās operas galveno diriģentu...

Sekstets "Apskaidrotā nakts" komponēts 1899. gadā un ir vēl tonālajā sistēmā radīts skaņdarbs, kura tapšanas laikā autors atradies Brāmsa un Vāgnera mūzikas iespaidā. Par spīti tam, pirmatskaņojums 1902. gada bijis skandalozs. Iespējams, tiklab hromatiskās skaņu valodas, kā arī seksuāli krāsotās dzejas dēļ. Proti, "Apskaidrotā nakts" ir tolaik populārā dzejnieka, Erosa apdziedātāja, vēl citu autoru iecienītā vācu dzejnieka Riharda Dēmela tāda paša nosaukuma dzejolis, kurā attēlota sievietes un vīrieša pastaiga mežā. Sieviete savam jaunajam mīļotajam atklāj noslēpumu - viņa zem sirds nēsā cita vīrieša bērnu. Jauneklis, pārdomādams nupat dzirdēto, izlemj mīļotajai piedot un pieņem viņu.

Kaut arī komponists noliedz jelkādas ilustratīvisma iezīmes, skaņdarbs būvēts līdzīgi dzejolim, kurā var izšķirt piecas daļas. Pats Šēnbergs teicis šādi: "Tiecos aprakstīt un izteikt cilvēka jūtas. Šķiet, ka no šī viedokļa to varētu saukt par tīru, neprogrammatisku mūziku."