1920. gada 29. maijā pirmizrādes priekškars vērās pirmajai latviešu nacionālajai operai “Baņuta”. Toreizējais operas direktors Jānis Zālītis bija pamatīgi nopūlējies, lai pierunātu komponistu Alfrēdu Kalniņu savu operas pirmdzimto pirmizrādē pašam arī nodiriģēt, kam komponists galu galā bija piekritis.
Titullomu šajā vēsturiskajā pirmizrādē atveidoja Dagmāra Rozenberga-Tursa, Ādolfs Kaktiņš bija Baņutas glābēja un mīļotā Daumanta lomā, Daumanta māsu Maigu atveidoja Milda Brehmane-Štengele, viņu abu tēvu – kunigaiti Valgudi – Jānis Niedra, bet Daumanta piesmietās meitenes Jargalas brāļa un atriebēja Vižuta lomā bija Rūdolfs Bērziņš. Turpat arī Burvis, vaidelotes, Krīvu krīvs, līgo bērni, kāzinieki un kareivji.
"Baņutas" pirmizrādes simtgadei veltītajā raidījumā pārlapojam vēsturiskus dokumentus, atgriežoties tajā tālajā un politiski sarežģītajā laikā, kas Latvijai ļāva izcīnīt savu valsti, nostiprināt pašapziņu un piedzīvot pirmās nacionālās operas rašanos.
Muzikālo ceļojumu pa "Baņutas" laiku lokiem veicam kopā ar libreta autora Artūra Krūmiņa brāļa mazdēlu un "Baņutas" muzeja izveidotāju – režisoru Gunti Gailīti, divu pēdējo "Baņutas" iestudējumu muzikālo vadītāju, diriģentu Aleksandru Viļumani un diriģentu Andreju Jansonu, kas vēl diezgan dziļos padomjlaikos pavēra "Baņutai" ceļu uz Ņujorkas Kārnegī zāles skatuvi.
Savās atmiņās par "Baņutu" dalās arī dziedātājs Kārlis Miesnieks, kas ar Krīvu krīva un Valguža lomām ir "uz tu" jau kopš pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem. Uzklausām arī līdz šim pēdējo Baņutas lomas atveidotāju Zigrīdu Krīgeri un pēdējo Daumantu – Aivaru Krancmani.
Vairāk un plašāk lsm.lv!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X